Februārī Augstākā tiesa nolēma, ka likums, kas ļāva ultraortodoksālajiem jūdaistiem atlikt dienestu armijā, ir antikonstitucionāls. Tiesa lēma, ka līdz jūlija beigām ir jāizstrādā jauns likums, bet līdz šim politiskajām partijām vienošanos vēl nav izdevies panākt. Sekulāri noskaņotie izraēlieši anulēto likumu uzskata par netaisnu.
Tagad iesaukšanu armijā teorētiski nosaka likums, kas pieņemts 1949.gadā un labots 1986.gadā, saskaņā ar kuru iesaucami visi izraēlieši, kas vecāki par 18 gadiem, ja vien tie nav saņēmuši īpašu Aizsardzības ministrijas atļauju, kas ļauj no dienesta izvairīties. Baraks ir lūdzis Izraēlas Aizsardzības spēkus izstrādāt praktiskus priekšlikumus, kā šo likumu īstenot mēneša laikā, paziņojis ministra birojs.
Priekšlikumi "atspoguļos un ņems vērā Augstākās tiesas spriedumu, Izraēlas Aizsardzības spēku prasības un vērtības, principu par nacionālā dienesta smaguma sadalīšanu daudz vienlīdzīgāk un indivīdu piemērotību dienestam", teikts ministra biroja izdotajā paziņojumā. Domājams, ka līdz priekšlikumu pabeigšanai neviens ultraortodoksālais ebrejs armijā netiks iesaukts.
Līdz Izraēlas Knesets (parlaments) pieņems jaunu likumu, spēkā paliks pagaidu risinājums, informēja ministra birojs. Arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu noliedza, ka būtu radušās kādas problēmas, un uzsvēra, ka armija nekavējoties sāks iesaucamo sarakstu paplašināšanu un tiks izstrādāts jauns likums. Savukārt galēji ortodoksālo ebreju līderis, bijušais Kneseta deputāts Meirs Porušs ziņu aģentūrai "Associated Press" pauda pārliecību, ka mēģinājums iesaukt viņa kopienas locekļus armijā novedīs pie pilsoņkara, bet piebilda, ka diez vai armija pati vēlas reliģiozus jauniesaucamos.
Jau vēstīts, ka Izraēlas centriski labējā partija "Kadima" pagājušajā mēnesī nolēma aiziet no premjerministra vadītās koalīcijas, jo tai neizdevās pārvarēt domstarpības jautājumā par ultraortodoksālo jūdaistu dienestu armijā. Arī koalīcijas reliģiskās partijas draudēja aiziet, ja atbrīvojums no dienesta tiks atcelts.