Šī bija desmitā reize, kad Krievija izmantojusi savas veto tiesības, lai neļautu Drošības padomei rīkoties pret Krievijas sabiedroto Sīriju.
Krievija un ASV bija iesniegušas atšķirīgus rezolūcijas projektus, kas paredzēja uz vienu gadu atjaunot mandātu ANO Drošības padomes 2015.gadā izveidotajai komisijai – Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un ANO Kopīgajam izmeklēšanas mehānismam (JIM), tomēr Krievija pēdējā brīdī atsauca savu projektu.
11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm balsojumā atbalstīja ASV izstrādāto rezolūcijas projektu, Krievija un Bolīvija balsoja pret to, bet Ēģipte un Ķīna atturējās.
ASV vēstniece ANO Nikija Heilija, uzrunājot Drošības padomi, nosauca šo veto par "smagu triecienu".
"Krievija ir nogalinājusi izmeklēšanas mehānismu, kuram ir pārliecinošs šīs padomes atbalsts," teica Heilija.
"Likvidējot mūsu iespēju identificēt uzbrucējus, Krievija ir grāvusi mūsu iespēju novērst [ķīmiskos] uzbrukumus nākotnē," sacīja vēstniece.
"Vēsts jebkuram, kas klausās, ir skaidra: patiesībā Krievija pieņem ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā," teica Heilija.
Krievija ir asi kritizējusi JIM pēc šīs komisijas jaunākā ziņojuma, kurā Sīrijas gaisa spēki tika vainoti zarīna gāzes uzbrukumā opozīcijas ieņemtajai Hān Šeihūnas pilsētai, kurā 2017.gada 4.aprīlī gāja bojā vismaz 87 cilvēki.
Šausminoši šī uzbrukuma seku attēli izraisīja globālu sašutumu un pamudināja ASV raidīt spārnotās raķetes uz Sīrijas aviobāzi, no kuras, kā uzskata Rietumvalstis, tika veikts šis ķīmiskais uzbrukums.
ANO kara noziegumu izmeklētāji septembrī paziņoja, ka viņiem ir pierādījumi par to, ka šo ķīmisko uzbrukumu veikuši Sīrijas gaisa spēki, lai gan Damaska to ir vairākkārt noliegusi. Sīrijas gaisa spēkus šajā uzbrukumā vainoja arī JIM savā ziņojumā oktobrī.
Rezolūcijas pieņemšanai ANO Drošības padomē vajadzīgs vismaz deviņu dalībvalstu atbalsts, bet piecām pastāvīgajām dalībvalstīm ir veto tiesības.
oskars