Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā līdz šim bijis diezgan maz McDonald’s tipa ātrās ēdināšanas restorānu, taču drīzā nākotnē tas varētu mainīties. Pirms nepilna gada McDonald’s iekaroja Latvijas otro lielāko pilsētu Daugavpili, bet šogad līdz gada beigām plāno atvērt restorānu arī Jelgavā. Hesburger izplešanos ārpus Rīgas sāka krietni ātrāk un jau iekārtojies tādās pilsētās kā Jēkabpils, Kuldīga, Sigulda, Iecava u.c. Hesburger attīstības direktore Ieva Salmela informē, ka drīzumā plānots atvērt jaunus restorānus Rēzeknē un Jelgavā. Kopumā nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā plānots izveidot vēl 20 restorānu. Hesburger tīklā Latvijā pašlaik ir 32 restorāni ( no tām 14 izvietoti Rīgā), bet McDonald’s tīklā pēc jaunā restorāna atklāšanas Jelgavā būs 12 (no tiem desmit Rīgā).
Hamburgeru bizness nodrošina labus ienākumus, jo gan McDonald’s, gan Hesburger apgrozījums Latvijā pagājušogad bija gandrīz desmit miljoni latu. Turklāt tas ir strauji augošs. "Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, tieši Latvijas restorānu tīklos pārdošanas apjoms šobrīd ir visaugstākais," vēsta Hesburger pārstāve Salmela.
Fast food biznesa izplešanos ar bažām vēro veselīga uztura speciālisti, kas raizējas par ātri pagatavotās pārtikas ietekmi uz mūsu veselību. Sevišķi liela riska grupa ir bērni, kas dienišķo pusdienu laikā labprātāk mielojas ar frī kartupeļiem, kečupu un kolu, nevis griķu putru, āboliem un pienu. Latvijā veikts pētījums rāda, ka liekais svars ir jau 23% pirmklasnieku; visvairāk šī problēma ir izplatīta Rīgā un lielajās pilsētās. Ministru kabinets šogad nolēma aizliegt skolu ēdnīcās piedāvāt bērniem tādus neveselīgus produktus kā frī kartupeļi, kečups, majonēze. Burgerus, pelmeņus un cīsiņus, kas satur vismaz 70% gaļas, skolēniem drīkst piedāvāt tikai reizi nedēļā. Taču neviens jau neliedz bērnam pa ceļam no skolas iegriezties McDonald’s, lai pamielotos ar kāroto hamburgeru vai frī kartupeļiem.
Burgeru tirgotāji bieži kritizēti par aptaukošanās epidēmijas veicināšanu, lai gan katram ir brīva izvēle, vai apmeklēt šādas ēstuves, ko pasūtīt un cik daudz apēst. "Neviens jau ar varu tur netiek ievilkts," secina dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Lolita Neimane. Bieži vien vecāki paši aizved savus bērnus uz McDonald’s, bet nepacenšas izskaidrot veselīga uztura principus. Ātrās ēdināšanas uzņēmumi uzsver, ka pēdējos gados ēdienkartē cenšas iekļaut vairāk salātu, augļu un dārzeņu, tādēļ klientiem ir iespēja baudīt arī veselīgāku produkciju. McDonald’s rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis atzīst, ka lielāko daļu peļņas uzņēmumam joprojām nodrošina burgeri, frī un kola. "Katrs pircējs pats izvēlas, ko vēlas lietot uzturā. Mēs no klientiem neko neslēpjam; viņiem tiek sniegta visa informācija par produktu sastāvu un uzturvērtību."
Pēc dietoloģes Neimanes domām, vairāk jādomā par veselīgas ēšanas principu ieaudzināšanu ģimenē: "Var jau pa dienu aiziet uz McDonald’s vai Hesburger, bet tad vakarā būtu vēlams apēst arī kaut ko vērtīgu: zaļumus, salātus, augļus un dārzeņus. Bet ja vakarā viss turpinās ar pelmeņiem un sardelēm, tad sekas var būt bēdīgas."
Vairāk par burgeru biznesa izplešanos Latvijā lasiet Sestdienā!