Veco desu jaunā dzīve

Vecais teiciens - labāk nezināt, kā taisa desas un politiku!

protams ka tirgo vecas desas it sevišķi provincē mazpilsētās... jo apgrozijums mazs nav prognozejams atiecigi desa jāpārdod jebkādā veidā, rīgā vienkāršāk tur tautas daudz , desa nepaspēj īsti iestāveties. un ir jau ari viltibas lielveikalu ķēdēs, desu pamazgā pamazgā (pēc pieredzeskādu nedeļu mierigi var tā izvilkt, tad sagriež salātos un iztirgo tā jo tai desā jau gaļas nav, nav kam bojāties īsti.atzīstos ka esmu leduskapī kaligi glumu atradis, nomazgājis ar ziepēm lai vispār var rokā paņemt, novelk ādu, sagriež šķēlitēs uzcep un pat skrejamo nedabūsi jo sastāvs tāds ka nav kam samaitāties, viena veniga soja vai kas tamlidzigs. ari atruna ka veikaliem lūk ir kontroles sistēmas , bet cilveciskais faktors ka pārdevejs lūk ko sadara ..... pārdevejs dara to ko liek viņam priekšnieciba, tā sauktā " kontro;es " institucija, nu nesāks lielveikala pārdevejs uz savu galvu ne no šā ne no tā pārmarķet deriguma termiņus, to viņam liek darīt. kad pieķer, tad protams viņu pataisa par vainigo, bet nu nebusim naivi....

Redzot gaļas izstrādājumu kaudzes daudzajās tirdzniecības vietās un zinot zemo pirktspēju,gribētos izzinat šo izstrādājumu rotešanas ciklu un ilgumu.Pilnīgi dabiskas ir šaubas,ka tas var notikt realizācijai noteiktajos veselībai drošos termiņos.Varbūt atklāsies dziļi glabātais rotācijas noslēpums!Būtu svētīgi,ja žurnālisti iedziļinātos gaļas un tās izstrādājumu.realizācijas noslēpumos,jo skaitļi parasti ir bezkaislīgi un grūti noslēpjami.