Sports tik tiešām ir nežēlīgs. Pēc izdarītā otrā mēģinājuma Urtāns sajuta asas sāpes savainotā cirkšņa apvidū, tomēr turpināja cīnīties un piektajā metienu sērijā pacēlās uz trešo pozīciju (20,72). Sacensības jau tuvojās atrisinājumam, kad 2006. gada Eiropas čempions vācietis Ralfs Bartelss lodi piezemēja 20,93 metru attālumā. Viņš bija pēdējais, kurš varēja izbīdīt Māri no bronzas pozīcijas. Palika pēdējais piegājiens, Urtāns jau iekāpa sektora aplī, kad viņu apstādināja tiesneši.
«Urča pēc mačiem bija pamatīgi uzvilcies,» notikumus Barselonas stadionā atstāstīja izlases galvenais treneris Edvīns Krūms. «Sestdienas vakara programma lēkšanas un mešanas sektoros pamatīgi ievilkās, jo sportistiem vajadzēja gaidīt apbalvošanas ceremonijas laikā, kā arī tad, kad startam gatavojās skrējēji. Mārim bija jāgaida, jo sākās apbalvošana.» Protams, nevar apgalvot, ka Māris būtu atkarojis bronzas pozīciju, taču, izsists no ritma, viņš Bartelam vairs pienācīgi nebija spējīgs atbildēt.
Šķēpmešanas sektorā Ainārs Kovals tālāko raidījumu 81,19 metru tālumā veica pirmajā mēģinājumā. Sekoja trīs nullītes, 75,19 un 80,55 metri. Pieredzējušais Ēriks Rags ar 76,93 metriem ieņēma 11. vietu. Laikam jau jāpiekrīt Latvijas šķēpmešanas slavenībai Jānim Lūsim, kurš saka, ka Ērikam vairs nepietiek pulvera uz maksimumu mest divas dienas pēc kārtas.
Latvijas dāmu 4 x 100 metru stafetes kvartets ar Marlēnu Reimani, Sandru Krūmu, Ievu Zundu un Jekaterinu Čekeli sezonas labāko rezultātu uzlaboja no 45,09 uz 44,92 sekundēm. Skrējienā deviņu komandu konkurencē 8. vieta, bet kopējā ieskaitē latvietēm 16. vieta no 18. «Normāli, pat labi pirmajai reizei, ja ņem vērā, ka trīs no četrām meitenēm pirmo reizi startēja tik augsta līmeņa sacensībās.» Pēc Krūma domām, uz pieredzes trūkuma arī noveļama neveiksme pēdējā stafetes kociņa maiņā, kad tika zaudētas 2 līdz 3 desmitdaļas. Pāris vietu augstāk varēja pakāpties, bet fināls tāpat paliktu neaizsniedzamā attālumā.
Nākamais Eiropas čempionāts notiks jau olimpiskajā 2012. gadā Helsinkos.