Krāsu spēks. Bērnu zīmējumam radniecīgs līniju tiešums un vienkāršība, biezi triepieni, ko mākslas vēsture nodēvējusi par fovismu, no šodienas līdz 18. jūnijam būs novērtējams retrospektīvā Anrī Matisa izstādē Matiss, pāri un sērijas/Matisse, paires et sￃﾩries. Tajā izstādīti gandrīz sešdesmit gleznotāja darbi, arī līdz šim neredzētas gleznas no privātām kolekcijām.
Izstādes veidotāji uzsver, ka tā būs «klasiska, hronoloģiska izstāde», kas nesola «īpašu skatu uz Matisa daiļradi», bet centīsies atsegt gleznotājam raksturīgo tēmu un motīvu atkārtošanās dažādās variācijas.
Anrī Matiss nepiedzimst jau ar zīmuli rokās kā, piemēram, Pikaso. Nopietni glezniecībai viņš pievēršas tikai 20 gadu vecumā jau ar jurista diplomu kabatā. Mākslu mīlošā pasaule var teikt paldies Matisa apendicītam, jo interese par zīmēšanu viņam rodas sanatorijā, garlaikoti vērojot istabas biedra nodarbes. Arī Anrī, kuram līdz tam nebija īpašas intereses par mākslu, saintriģēts pasūta krāsu kasti. Profesionālas glezniecības studijas Parīzē izbijušais jurists sāk 1891. gadā, atstājot «godīgu», sabiedrību nemulsinošu darbu kādā notariātā.
Parīzē viņš atklāj impresionistus, Sezanu, Gogēnu, van Gogu un citus, bet viņam ir ejams savs ceļš.
1905. gadā Matiss Rudens salonā/ Salon d'Automne izstāda savas sievas portretu Sieviete cepurē/La Femme au chapeau, kas saceļ skandālu. Apmeklētāji esot stāvējuši pie gleznas un ķiķinājuši. Daži pat mēģinājuši to sabojāt.
«Mans mīlulis. Nu jau tā mīla mazliet sāk pagaist. Viņš jau ir ietekmējis puspasauli. Latviešu glezniecībā - īpaši «francūzi» Pinni,» atgādina māksliniece Sarmīte Māliņa. Ne velti Rūdolfs Pinnis pretendēja uz piederību Parīzes skolai. No 1929. līdz 1935. gadam jaunais talants īstenoja savu bērnības sapni un studēja Parīzes privātajā mākslas akadēmijā Acadￃﾩmie de la Grande Schaumiￃﾨre. Šķiet, Piņņa atziņu, ka glezniecībā nav vietas mērenībai, būtu varējis teikt arī Matiss.
Izstāde