Taču, pēc Eiropas riska kapitāla datiem, Latvijā riska kapitāla fondu ieguldījumi salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu ir desmit reižu zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā un sešas reizes zemāki nekā, piemēram, Igaunijā. No Eiropas Investīciju fonda pieejamajiem 183 miljoniem eiro uzņēmējdarbības veicināšanai līdz šim ekonomikā ieguldīti tikai 12,6%.
Pārvaldīt uztic citam
2008. gada jūlijā Latvijas valsts, ko pārstāvēja Ekonomikas ministrija, parakstīja līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par ieguldījuma fonda izveidi ar kopējo apjomu 183 miljoni eiro. Vairāk nekā 85% no fonda veidoja ES struktūrfondu līdzekļi, pārējo - valsts līdzfinansējums. Ieguldījuma fonda mērķis bija ieplūdināt naudu Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības veicināšanā, izmantojot visa veida finanšu starpniekus.
Lai sasniegtu šo mērķi, tika noslēgti līgumi ar finanšu starpniekiem - investīciju kompānijām BaltCap, Imprimatur Capital Seed Fund un Imprimatur Capital Technology Venture Fund, kā arī SEB banka un Swedbank. Līdz 2012. gada maijam no EIF ieguldījuma fonda līdzekļiem līgumi par ieguldījumiem noslēgti tikai par 23,2 miljoniem eiro jeb 12,6% no pieejamo līdzekļu apjoma.
2009. gada pavasarī valsts samazināja fonda apmēru līdz 91,5 miljoniem eiro, bet 2012. gada 1. janvārī valdība nomainīja fonda pārvaldnieku, un patlaban to pārvalda Latvijas garantiju aģentūra (LGA).
Jauna valsts atbalsta programma
Šobrīd Ekonomikas ministrija sagatavojusi jaunu riska kapitāla valsts atbalsta programmas - izaugsmes kapitāla fonda - ieviešanu ar mērķi veicināt uzņēmēju konkurētspēju un izaugsmi. Izaugsmes kapitāla fondu kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt 40 miljonus eiro.
LGA kā programmas ieviesējs publiskā iepirkuma procedūrā izvēlēsies finanšu starpniekus - riska kapitāla fondu vadības sabiedrības, kas savukārt dibinās jaunas komandītsabiedrības - kapitāla fondus, kas arī veiks investīcijas Latvijas uzņēmumos.
Aģentūras vadītājs Ivars Golsts uzskata, ka tieši riska kapitāla tirgus ļauj attīstīties biznesa projektiem agrīnā stadijā, kad tie vēl nevar pretendēt uz banku kredītiem. Tāpat jāņem vērā, ka riska kapitāls faktiski ienāk uzņēmumā ar ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā, tādējādi gan palīdzot atgūties no krīzes laikos samazinātā pašu kapitāla vērtības un ļaujot pretendēt uz korporatīvo kredītu piedāvājumu, gan arī ar lielāku kapitāla apjomu ļaujot nodrošināties pret krīzēm nākotnē, kas, ņemot vērā tirgus ekonomikas cikliskumu, noteikti kaut kad būs.
Pārtop attīstības finanšu institūcijā
Bez valsts garantiju administrēšanas LGA attīstījusi arī t. s. mezzanine programmu, un līdz ar ieguldījumu fonda pārvaldnieka funkciju pārņemšanu I. Gosts redz LGA kā «normālu attīstības finanšu institūciju» ar mērķi veicināt kapitāla pieejamību, kas nākotnē veicinās arī iespēju izmantot banku kredītproduktus. «Virsmērķis ir jauna nauda tautsaimniecībā,» piebilda I. Golsts. Tādējādi LGA plāno piedāvāt atbalstu uzņēmējiem visās projektu attīstības stadijās - no sēklas kapitāla piesaistes projektu sākuma stadijā līdz kredītu garantijām jau attīstītām biznesa struktūrām. Līdz ar funkciju paplašināšanos LGA vadītājs neizslēdz iestādes nosaukuma maiņu jau pārskatāmā nākotnē.
Lai ieguldītu līdzekļus biznesā, tiks veidotas komandītsabiedrības, kur LGA būs vadošais partneris. Mēneša laikā tiks izsludināts konkurss, lai līdz gada beigām izveidotu jaunos riska kapitāla fondus ar neatkarīgām vadības komandām. Tiek plānots veidot 2-3 šādas komandas, kurās katrā ieguldīs 10 miljonus eiro. Tādējādi riska kapitāla tirgū tiks veikta intervence ar privāto uzņēmēju līdzdalību, kur katram no dalībniekiem būs savi mērķi - gan naudas ieplūšana uzņēmējdarbībā, gan arī kapitāla atdeve un peļņa no ieguldījumiem.
Investori atbalsta
Jānis Janevics, Imprimatur vadošais partneris, uzskata, ka riska kapitāla tirgus Latvijā ir ļoti vāji attīstīts, un tādēļ jebkuras darbības, kas veicina riska kapitāla attīstību un līdzekļu pieejamību, vērtējamas tikai pozitīvi.
Imprimatur joprojām pārvalda divus iepriekšējos fondus - Seed Fund un Technology Venture Fund, kuru investīciju periods vēl nav noslēdzies, tas beigsies tikai 2014. gada beigās, savukārt noslēgtie investīciju līgumi ir spēkā 10 gadu. Jaunie LGA fondi tiks palaisti ātrāk, tāpēc Imprimatur saredz zināmu interešu konfliktu un LGA konkursā nepiedalīsies.
Runājot par banku instrumentu pieejamību, J. Janevics nenoliedz, ka kredītu pieejamība patlaban ir problemātiska, taču problēma ir ne tikai projektu kvalitātē, bet arī «administrācijas un plānošanas galā», atgādinot, ka pirms krīzes bankas bijušas daudz agresīvākas un aizdevušas ar daudz «mīkstākiem kritērijiem», bet tagad kļuvušas daudz konservatīvākas. Kopumā investors atzīst, ka bankām «nauda ir un atbalsta programmas nav nepieciešamas. Problēma nav naudā, problēma ir labos aizņēmējos».