Izmaiņu sagatavošana Vēlētāju reģistra likumā varētu prasīt zināmu laiku. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien nolēma atlikt tālāku iesniegtā projekta virzīšanu un vienojās izveidot darba grupu, kas sagatavotu alternatīvu projektu.
Grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, lai paredzētu tā izmantošanu arī Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanās, bija iesnieguši Zatlera Reformu partijas un Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti, bet projektu atbalstīja visa koalīcija. Tagad vēlētāju reģistru izmanto pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas nozīmē, ka pilsoņi var balsot tikai tur, kur ir reģistrēti saskaņā ar deklarēto dzīvesvietu vai viņiem piederošo īpašumu. Saeimas vēlēšanās un referendumos var balsot jebkurā vietā Latvijā un ārpus tās. Lai kāds balsstiesīgais nenobalsotu vairākas reizes, pilsoņu pasēs tiek iespiests zīmogs. Identifikācijas kartēs, kuras varēs izvēlēties kā vienīgo personas dokumentu, tam nav paredzēta vieta. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš šo nosauca par pašu akūtāko problēmu, ja gadījumā tuvākajā laikā tiktu ierosināts kāds referendums. Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) pat pavaicāja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdim Arnim Cimdaram, kad ir gaidāma nākamā tautas nobalsošana, bet CVK priekšsēdis neņēmās prognozēt iespējamās pilsoņu iniciatīvas.
Tā nav vienīgā ar vēlētāju reģistra ieviešanu saistītā problēma, kā sēdē uzsvēra G. Kusiņš. Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām nav iespējams nobalsot iepriekš, to pirms katra referenduma un vēlēšanām kritizē tie, kuri šajā dienā nevar būt valstī un atrodas tālu no vēlēšanu iecirkņiem ārzemēs. G. Kusiņš uzsvēra - lai paredzētu iepriekšējo balsošanu, ir jāgroza Satversme, jo tajā ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā (tātad vienu dienu). Pamatlikumā izmaiņas var veikt tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kāda koalīcijai nav. Juridiskā biroja vadītājs kā vēl vienu jautājumu, kura sagatavošana prasīs laiku, minēja ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās pēc vēlētāju reģistra ieviešanas.
Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK) un neatkarīgais deputāts Viktors Valainis kā zināmu risinājumu daļai problēmu saskatīja autentifikācijas likumprojekta izstrādē, par ko vairākiem deputātiem bija pirmā dzirdēšana. Taču šis likums, kas dotu iespēju pārbaudīt personas identitāti datorsistēmā, vairāk attiektos uz interneta vēlēšanām, par ko arī koalīcija ir vienojusies. Valsts sekretāru sanāksmē arī ir atbalstīta interneta vēlēšanu sistēmas izveidošanas koncepcija. Darba grupu, kas sagatavotu Vēlētāju reģistra likuma grozījumus, komisija plāno izveidot nedēļas laikā, iekļaujot tajā pārstāvjus no visām frakcijām, kā arī no vairākām ar šo jautājumu saistītām ministrijām.