Knīpas un Knauķi... Man tie atgādina Nosova Nezinīša piedzīvojumus. Ar ko tev asociējas šis nosaukums?
Tieši no šīs grāmatas arī ir nācis ansambļa nosaukums! Gatavojoties Knīpu un Knauķu 40 gadu jubilejai, kopā ar kolēģēm Sanitu Sējāni un Jonitu Štomu aptaujājām daudzus bijušos dziedātājus. Kādā no viņu atnestajām pirmo koncertu programmiņām ieraudzījām citātu no N. Nosova grāmatas par Ziedu pilsētas iedzīvotājiem knēveļiem: meitenēm Knīpām un puikām Knauķiem. Viņu apraksts ir nesamāksloti rotaļīgi dzīvīgs vai - var teikt otrādi - dzīvīgi rotaļīgs, un jāteic, ka, Knīpu un Knauķu gars ir vienmēr tieši tāds arī bijis!
Kādam jābūt ideālam bērnu popgrupas dalībniekam?
Mēs sevi par popgrupu nekad neesam uzskatījuši - vienmēr ir bijis interesanti un svarīgi sasniegt ko vairāk par popgrupas izpratni. To Knīpas un Knauķi vienmēr centušies darīt un pirmām kārtām vienmēr meklējuši labu, gaumīgu, bērniem atbilstošu repertuāru. Ir ļoti svarīgi ne tikai - kā dzied, bet - ko dzied. Man ir skumji redzēt, ka bērni atdarina popzvaigznes gan dziedāšanas veidā, gan arī dziedot viņu repertuāru. To var darīt mājas ballītēs, bet nevar uzskatīt par publiskai izpildīšanai vērtu priekšnesumu. Ja sevi cienošs pieaugušais popa vai rokmūziķis, ņemot savā repertuārā cita dziedātāja dziesmu, veidos kaverversiju, kur noteikti būs jūtama šī mākslinieka personība un radošā pārveide, tad bērns to gluži vienkārši vēl nav spējīgs izdarīt, viņš centīsies kopēt un tas vērtējams tikai kā normāls mājas vingrinājums. Es teikšu pavisam skarbi: manuprāt, liekot bērniem dziedāt populāru pieaugušo repertuāru, pedagogi un vecāki kropļo savu bērnu personības, patiesībā tās nonivelējot un noniecinot, padarot bērnus par savām rotaļlietām. Mums, vecākiem un pedagogiem, vajadzētu veicināt bērna personības attīstību, nevis kopējot vai sildoties kādas pieaugušas «zvaigznes» paēnā, bet palīdzēt veidoties par gudri, labestīgi domājošām personībām caur pēc iespējas dabisku muzicēšanas veidu, kāds piemīt bērnam no dabas. Katrs bērns piedzimstot ir apveltīts ar fantastisku enerģiju, mums, pieaugušajiem, atliek vien to nesabojāt ar dresūras un bardzības paņēmieniem, bet gan nemanāmi ievadīt tajā gultnē, kur viņš veidotos par domāt un analizēt spējīgu, ar labu sirdi un gudru prātu apveltītu personību.
Kādas dziesmas visvairāk patīk bērniem - bērnišķīgi ātrās vai miega dziesmas?
Bērniem patīk abu veidu dziesmas, jo tad, kad viņi paši dzied, viņi saplūst, identificējas ar dziesmas saturu un dziesmās, kā jau dzīvē, ir gan priecīgas, gan ne tik priecīgas tēmas, kuras izdzīvot. Esmu novērojusi, ka bieži pašiem kustīgākajiem un delverīgākajiem puikām vistuvākās ir izjustas mīlestības piesātinātas dziesmas māmiņai.
Zinu, ka vasarā jums gaidāms liels notikums - startēsiet Positivus festivālā. Ko rādīsiet, ko vilksiet mugurā un galu galā - vai ēdīsiet kāpostus ar desiņām?
Jā, esam priecīgi un pagodināti aizsākt jauno Positivus festivāla tradīciju - koncertus ģimenēm ar bērniem. Tā ir brīnišķīga festivāla rīkotāju ideja, jo noteikti vairos un palīdzēs noturēt pozitīvo atmosfēru festivālā! Esam priecīgi rādīt programmu Mūsu mammai un tētim, kur dziedam komponistu Andra Sējāna un Jāņa Ķirša speciāli mums rakstītas dziesmas, izkārtotas režisora Valtera Sīļa un horeogrāfes Sanitas Sējānes jaukā ģimeniskas brīvdienas rotaļā. Un, jā, mēs ceram tā ģimeniski uzēst kāpostus un uzdziedāt dziesmiņas ar desiņām kopā ar visām ģimenēm, kas izdarījuši izvēli būt kopā ar saviem bērniem Positivus festivālā!
Iedomājies un nokomplektē Knīpas un Knauķus no Latvijā populāriem ļaudīm. Kurus tu izvēlētos?
Šis ir visgrūtākais jautājums... Droši vien jālūkojas uz ļaudīm, kuri dzīves uztverē vairāk līdzinās Knīpknauķu dzīves uztverei vai otrādi - savā izteiksmes dabiskumā un patiesumā. Ar prieku esam jau pavisam reāli atkal ieveduši Knīpās un Knauķos Andri Sējānu, mūsu kompānijā redzu visus Cosmos puišus, redzu arī Renāru Kauperu un Prāta vētru, noteikti Ingu Ulmani un Brīnumskapja mūziķus, tā, nu vajag vēl kādu meiteni - varbūt Māra Upmane-Holšteina, varbūt Aija Andrejeva? Nu jau pietiks šai rotaļīgajai atrakcijai. Nu, bet domubiedri jau gan ir jauka lieta, un nav svarīgi, kādā vecumā un publiskas atpazīstamības statusā viņi ir, svarīgi ir vienkārši sajust, ka viņi ir!