Pie pirmsākumiem
S. Berluskoni nav taupījis norādes, ka noilgojies pēc premjera amata, no kura bija spiests atkāpties novembrī pēc teju 20 gadu dominances valsts politiskajā dzīvē. Ne par seksa orģijām dēvētās «bunga bunga» ballītes, ne korupcijas skandāli gāza premjeru. Tā bija valsts ekonomika, par kuras pietuvošanos bankrota slieksnim vainoja S. Berluskoni, kurš nav izcēlies ar nasku atbalstu reformām, saudzējot turīgāko iedzīvotāju slāni.
Jaunākās runas rosināja intervija vācu laikrakstā Bild, kurā politiķis stāstīja, ka bieži saņemot emocionālus lūgumus atgriezties pie varas: «Es varu teikt tikai, ka nepievilšu savu veco PDL. Starp citu, mēs drīz vien atgriezīsimies ar agrāko partijas nosaukumu Forza Italia.»
S. Berluskoni 1994. gadā ienāca politikā kā veiksmīgs biznesmenis un mediju magnāts. Viņš iekaroja pozīcijas Itālijas politikā ar jaundibināto Forza Italia! (Uz priekšu, Itālija!), partijas nosaukumam izvēloties pašam piederošā futbola kluba AC Milan saukli. Vēlāk, partijai vienojoties ar citām sabiedrotajām, radās PDL.
Taču jau pāris stundu pēc intervijas publiskošanas S. Berluskoni teica, ka par nosaukuma maiņu esot pārprasts. Tā esot tikai ideja, par ko partija vēl nav lēmusi. Patiesībā S. Berluskoni saņēma ne mazums iebildumu par nosaukuma maiņu, un pat politiķa sabiedrotais Andželīno Alfāno pārmeta, ka nosaukuma maiņa būtu pārsteidzīga, jo PDL «iemīļojuši miljoni itāļu».
A. Alfāno, kurš līdz šim uzskatīts par ticamāko premjera amata kandidātu 2013. gada aprīlī gaidāmajās vēlēšanās, pirms tam vairākkārt norādījis, ka S. Berluskoni varētu atgriezties vadībā. «Pastāv liela Berluskoni atbalsta kustība. Tik daudzi cilvēki mudina viņu kandidēt, un to vidū esmu arī es,» citēja raidsabiedrība BBC.
S. Berluskoni atgriešanās premjera krēslā tomēr varētu nebūt tik vienkārša. Termometro politico šī mēneša sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 72% respondentu vairs nekad nebalsotu par S. Berluskoni, lielā mērā pateicoties viņa privātās dzīves skandāliem. Šobrīd politiķis iesaistīts četros tiesas procesos, no kuriem vienā viņu vaino seksuālos sakaros ar nepilngadīgu prostitūtu. Cita aptauja norādījusi, ka 54% itāļu uzskata, ka S. Berluskoni negatīvi ietekmējis Itāliju, taču tikai 13% viņa darbību valsts labā vērtē pozitīvi.
Kā reaģēs tirgi
Lai gan S. Berluskoni amata pēcteča Mario Monti vadībā Itālija, izvēloties striktu taupības pasākumu programmu, spēja attālināties no draudošā bankrota, parādu krīze joprojām sagādā ne mazums problēmu. Taču maz kas spētu vēl vairāk iedragāt finanšu tirgu uzticību Itālijai kā spekulācijas par iespējamo dzīvi baudīt mīlošā S. Berluskoni atgriešanos.
«Monti veic lielisku darbu, taču jautājums, kurš visas tās reformas ieviesīs dzīvē? Ieviešana saistās ar lielu risku, it sevišķi, ja mēs raugāmies Berluskoni virzienā,» aģentūru Reuters brīdināja Džona Hopkinsa universitātes Eiropas Studiju nodaļas Boloņā vadītājs Ēriks Džounss.