Par labu grozījumiem balsoja 49 no 75 senatoriem. Līdz šim prezidentu izvēlēja parlaments. Taču tauta jau gadiem iestājās par tiešām vēlēšanām, jo prezidenta iecelšanas procesu parlamentā pavadīja asas domstarpības un necaurskatāmība.
Prezidenta amata kandidatūru varēs pieteikt tad, ja izdosies savākt 50 tūkstošu balsstiesīgo atbalstu, tāpat tas iespējams, ja kandidātu atbalsta vismaz 20 deputātu vai 10 senatoru. Ja vēlēšanu pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nepārvarēs 50% barjeru, nākamajā kārtā sacentīsies tie divi kandidāti, kuri guvuši lielāko balsu skaitu.
Prezidenta loma valstī lielākoties ir ceremoniāla, taču valsts galva var ietekmēt arī iekšpolitiku un ārpolitiku. Pašreizējais prezidents Vāclavs Klauss pāreju uz tiešām vēlēšanām nodēvējis par traģisku kļūdu. Viņa prezidentūra vērtēta pretrunīgi. V. Klausam pārmet, ka viņš ārkārtīgi bieži bloķē likumprojektus, turklāt šādi demonstrē savu eiroskepticismu.
«Es domāju, ka daudzus cilvēkus ir morāli traumējušas Klausa prezidentūras un viņa mēģinājumi paplašināt savas konstitucionālās pilnvaras. Iespējams, mēs meklēsim prezidentu, kurš nebūs tik varaskārs,» aģentūrai Reuters prognozēja politikas analītiķis Jirži Pehe no Ņujorkas Universitātes Prāgā.