Katrs zina, kas ir viedkarte. Arī «tīmeklis» ir iegājies, ja ne latviešu sarunvalodā, tad literārajā valodā - noteikti. Arī latviskā «eira» skan jaukāk par «eiro» un, iespējams, būtu jau ienākusi mūsu sarunvalodā, ja ne Eiropas kategoriskā nepatika pret domu locīt Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu nacionālajās valodās. Tomēr ir grūti pateikt, ar ko «emuārs» ir labāks par «blogu»? To droši vien spēs izskaidrot tikai labs valodnieks.
Valodnieki šodien uzskata, ka lielākais izaicinājums latviešu valodas pastāvēšanai ir valodniecība. Proti, valodas spējai tuvākajā nākotnē izsekot līdzi tehnoloģiju attīstībai, kas īsti nav iespējams bez valodnieku ieguldījuma jaunvārdu darināšanā.
Jaunvārdi parasti tiek kritizēti, un nabaga valodnieki izpelnās sabiedrības sašutumu. Un kā nu ne - vienmēr būs spriedze starp dzīvo sarunvalodu un literārās valodas rāmjiem, kurus rada valodnieki. Dažreiz valodnieku darbs un degsme šķiet pārspīlēta. Tomēr atcerēsimies, ka ļoti liela daļa no vārdiem, kurus šodien uzskatām par parastiem ikdienas sarunvalodas vārdiem, savulaik bija jaunvārdi, kurus darinājuši un mūsu valodā ieviesuši ne tikai Rainis vai Alunāns, bet arī daudzi citi rakstnieki, dzejnieki un valodnieki, kuru darbus lasīja latvieši, pārņemot šos vārdus savā ikdienas valodā.
Lielajām valodām varbūt tas nav tik kritiski, bet latviešu valodas pastāvēšanai būtisks ir valodnieku ieguldījums latviešu valodas attīstībā. XXI gadsimta latvietim būs nepieciešama XXI gadsimta latviešu valoda, kas lietojama visās dzīves jomās.