Labu laiku kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare ir kļuvusi par infrastruktūras jomu. Līdzīgi kā ūdensapgādes vai siltumpiegādes sistēmas, IKT ir ikdienas nepieciešamība, bez kuras 21. gadsimta pasaule nav iedomājama. Nozarei ir tendence virzīties uz priekšu un nemitīgi attīstīties, ko zināmā mērā nosaka jaunā patērētāju paaudze, kura vairs nevar iedomāties savu dzīvi, piemēram, bez interneta un datora. Tieši tāpēc ir skumji vērot, ka, par spīti moderno tehnoloģiju ikgadējai attīstībai visā pasaulē, Latvijā pēdējo desmit gadu laikā IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir sarucis divkārt - no 6% uz 3%.
Pirms kādiem piecpadsmit gadiem IKT nozarē valsts ik gadu ieguldīja līdz 20 miljoniem latu, un koordinācijas padome koleģiāli lēma par atbalstāmajiem nozares virzieniem, tā sekmējot valsts pasūtījumus, kas savukārt veicināja vietējo IKT kompāniju attīstību, jaunu produktu izstrādi un nozarē strādājošo profesionālās kvalifikācijas celšanos. Diemžēl pašlaik esam nonākuši līdz situācijai, ka nozare jau ilgu laiku atstāta pašplūsmā. Par to liecina kaut vai fakts, ka tikai retais valsts pasūtījums nebeidzas ar kārtējo sūdzību no konkurējošo firmu puses.
Valstsvīriem jāapzinās, ka Latvijas IKT nozarei joprojām ir ļoti liels potenciāls, ko apliecināja arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas konference, kurā nozares vadošie uzņēmēji, speciālisti un amatpersonas definēja IKT nozari kā nacionālās konkurētspējas platformu. Tāpēc valdībai šajā gadījumā pat ir vieglāk - nevis sākt kaut ko no nulles, bet nākt uz sarunu un apspriest jau gatavas un dzīvotspējīgas idejas.
Viena no šādām idejām ir mākoņdatošanas ienākšana valsts pārvaldē, biznesā un sadzīvē, kas, tāpat kā kādreiz mobilais telefons, visai drīz kļūs par ikdienas darba instrumentu. Arguments tam ir mūsdienu dzīves dinamika, aizvien vairāk cilvēkiem atrodoties kustībā, kam nepieciešama ērta un droša piekļuve dažādiem datiem un informācijai no jebkuras vietas.
Aktuāls un sasāpējis jautājums ir Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve IKT sektorā, jo pašreizējie nosacījumi neparedz izmaksas par projektu pieteikumu sagatavošanu, kas būtiski mazina potenciālajiem projektu rakstītājiem un īstenotājiem vēlmi un motivāciju šādus projektus izstrādāt. Turklāt, ja ņem vērā faktu, ka Eiropā starptautisko pētniecības projektu konkurencē apstiprina tikai vienu no pieciem, tad, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu, vajadzētu šādus projektus iesniegt vismaz piecas reizes. Taču kurš gan tādus papīru kalnus gribēs rakstīt piecas un vairāk reizes par velti!?
Tomēr nozīmīgākais virziens, kas ilgtermiņā nodrošinātu lielāku IKT nozares īpatsvaru, veicinātu konkurētspēju un būtu garants pret lieliem ekonomikas satricinājumiem, ir augstākā izglītība. Jo praksē ir pierādīts, ka zinoši cilvēki ar grūtībām tiek galā vieglāk un ātrāk. Šajā sakarā būtu vērts atgriezties pie savulaik apstiprinātās izglītības sistēmas informatizācijas programmas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitāte 2007.-2013. gadam, to aktualizējot un beidzot ieviešot dzīvē, citādi pašlaik šim dokumentam ir tikai papīra vērtība.
*Profesors, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns