Iepazīstoties ar ASV vēstnieces Latvijā, ja tā drīkst teikt, atvadu interviju, neizbēgams ir jautājums, vai Gārberes kundzes atbalstītajām vērtībām (piemēram, seksuālo minoritāšu jautājumos) tikpat dedzīgi piekristu arī ASV vēstnieks, kurš pārstāvētu Republikāņu valdību... Lai gan visiem diplomātiem raksturīgs noteikts izteikšanās stils, ļoti iespējams, ka akcenti būtu citi.
Runa ir par to, ka mēs citas valstis un to politiku nereti vērtējam vienkāršoti. Ja runa ir par Izraēlu, tad ir viens it kā nemainīgs saskaitāmo kopums, lai gan šīs valsts iekšējā publisko diskusiju telpa bagāta ar viedokļiem (kaut vai par attiecībām ar palestīniešiem), kurus izdzirdot mēs varbūt pat nenoticētu, ka to paudēji ir ebreji. Līdzīgi ar ASV. Stereotipi - amerikāņiem patīk jaukties citu valstu lietās, ASV ir īpaši atvērta imigrantiem, tur lielā cieņā ir dažādu minoritāšu tiesības utt. Tomēr šīs valsts burvība ir tā, ka tai raksturīga reibinoša uzskatu un vērtību dažādība. Tikpat labi var teikt, ka ASV vēsturē ir periodi, kad tā nevēlas neko daudz zināt par pārējo pasauli, ka tās attieksme pret imigrantiem ir neelastīga un pat naidīga (piemēram, dienvidu štatos), ka tā ir XXI gadsimta Rietumiem neraksturīgi konservatīva utt. Tādēļ pieņemt kādas valsts ārpolitiskās nostādnes (kas it kā izriet no šīs valsts iekšpolitiskās vērtību sistēmas) kā par akmenī iecirstām nozīmē mums pašiem ierobežot savas manevra iespējas.