G. Ulmanis ir gatavs kandidēt Saeimas vēlēšanās un vislabprātāk startētu Zemgales apgabalā, «jo Zemgale man ir mīļa un tuva». Uz jautājumu, vai viņš piekristu būt par apvienības premjera kandidātu, G. Ulmanis, kuram ir 70 gadu, atbildēja, ka šo amatu vajadzētu ieņemt kādam vidējās paaudzes profesionālam politiķim.
«Ulmanis ir gatavs nākt ne tikai uz svilpienu, bet uz - ei, tu!! Un viņš ir klāt,» tā trešdien intervijā Neatkarīgajai sacījis sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, kurš savulaik bija tagad PLL veidojošās Tautas partijas kampaņas veidotājs, pēc 9. Saeimas vēlēšanām viņa un TP ceļi šķīrās. Intervijā J. Liepnieks arī norāda, ka apvienības Par labu Latviju! veidotāji vispirms ir izvirzījuši uzņēmēju Gunti Belēviču, tad LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, bet vēlāk sapratuši, «ka viņi šo lomu nevarēs nospēlēt», un trešajā mēģinājumā tā esot uzticēta G. Ulmanim. Viņš savukārt teica, ka, ņemot vērā J. Liepnieka agrāko sadarbību ar TP, «Liepniekam tas ir trieciens un saprotu viņa pārdzīvojumu, bet es negribu par viņu runāt - žults pilns un varbūt nelaimīgs cilvēks, lai viņš dzīvo savu dzīvi».
LPP/LC līderis Ainārs Šlesers Dienai teica, ka tādu politisko figūru kā G. Ulmanis nav daudz un viņš noteikti spēlēs nozīmīgu lomu vēlēšanās. Savukārt J. Liepniekam viņš ieteiktu atturēties no komentāriem, «jo visi, kam vajag, zina, ka Liepnieks pašvaldību vēlēšanās noveda TB/LNNK līdz bankrotam ar savām konsultācijām, par ko, iespējams, saņēma labu naudu». A. Šlesers uzskata, ka vienīgā reize, kad J. Liepnieks varējis parādīt sevi, bijusi, kad viņš stāvējis blakus Andrim Šķēlem (TP).
Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis uzskata, ka jautājums par G. Ulmani ir arī latviešu pašcieņas jautājums, jo viņš ir bijis prezidents, kurš savas prezidentūras laikā neesot izdarījis neko tādu, kas būtu kaitējis valstij. Sociologs nedomā, «ka Ulmanis ir tik politiski vulgārs, kā Liepnieks viņu raksturo, - Ulmanim ir sava pašcieņa un savas prasības». A. Freimanis Dienai atgādināja, ka pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām G. Ulmanim «palika prezidenta sajūta» un viņš ir gribējis būt politikā. Par to liecinot arī vēlme pievienoties Jaunajam laikam 2002. gadā. «Viņš gribēja tikt uzaicināts. Ja ar pietiekami lielu godu Ulmanim deva tādu vietu, viņam bija grūti turēties pretī,» teica A. Freimanis. Viņš pieļāva, ka sava nozīme varēja būt arī citiem argumentiem, ņemot vērā G. Ulmaņa saistību ar hokeja klubu Dinamo, «kas ir viens no biznesa veidiem, kuri tērē naudu».