Tas ir daudz mazāks par Šampaņu, taču nebūt ne sliktāks. Vēsturiski vīns šajā reģionā ir gatavots vairākus gadsimtus, tomēr par Frančakortu kā augstas kvalitātes dzirkstošā vīna ražošanas vietu var runāt tikai pēdējos 50 gadus. Lai arī šeit turpina ražot veiksmīgus parastos vīnus, tomēr, ja kādam vīnu pazinējam apjautāsieties par Frančakortu, pirmais, ko viņš iedomāsies, būs lielisks dzirkstošais vīns. Kopš 1993. gada šis ir vienīgais dzēriens, uz kura pudeles etiķetes nav jāraksta tik pierastais itāļu vīnu kvalitātes simbols DOCG. Pietiek tikai ar norādi _franciacorta_, jo laika gaitā tas jau ir kļuvis par sinonīmu visaugstākā līmeņa dzirkstošajam itāļu vīnam.
Viesojoties pie reģiona vīndaru apvienības interešu pārstāvja Eiropā Riči Kurbastro, kurš arī pats ir vīndaris, jautāju: «Kāda ir šī dzēriena veiksmes formula?» Nedaudz padomājis, viņš atbildēja: «Mums ir paveicies, ka, mainoties valdībām, vīndari nav padevušies kārdinājumam un lielāku ienākumu dēļ nav samazinājuši kvalitātes standartus.» Zināmā mērā es viņam piekrītu, taču, manuprāt, ir arī kāds cits vērā ņemams faktors. Lombardija ir viena no bagātākajām Itālijas provincēm, tās galvaspilsēta Milāna ir valsts finanšu un rūpniecības cents. Šeit vienmēr bijuši bagāti cilvēki, kas grib tērēt naudu labām lietām. Un Frančakortai ir ko piedāvāt.
Ricci Curbastro Franciacorta Saten Brut. Šis dzirkstošais vīns vispirms astoņus mēnešus izturēts mazās ozolkoka mucās. Tikai pēc tam tas pakļauts turpmākajai apstrādei un pudelēs kopā ar rauga nogulsnēm pavadījis vēl vismaz 30 mēnešu. Vārds saten liecina, ka dzērienā pierasto septiņu astoņu atmosfēru vietā būs ne vairāk par piecām, kas šim franciacorta piedod daudz maigāku garšu. Aromātā maigi, gatavi citrusaugi, nedaudz vaniļas. Garša ļoti delikāta, lieliski sabalansēta ar maigu ābolu notīm. Interesanti, ka šis ir ārkārtīgi universāls dzēriens, jo lieliski saskan gandrīz ar jebkuru ēdienu.
Patlaban manā vīna dzīvē ir periods, kad mani sajūsmina nevis vienkārši vīns, bet gan vīna kombinācijas ar ēdienu. Nesen man bija iespējams nogaršot restorāna Bergs šefpavāra Kaspara Jansona pārdomu izpausmi par tādu it kā vienkāršu Latvijā nopērkamu Čīles vīnu kā Caliterra Reserva Carmenere 2009. Pie tā viņš piedāvāja trušu aknu pastēti. Sākotnēji kombinācija ar šo ļoti maigo vīnu man likās galīgi garām. Tomēr, tiklīdz pastētei pievieno žāvētu augļu džemu, tā viss mainās. Šis ir lielisks, uzskatāms apliecinājums K. Jansona iepriekš teiktajam: «Ar vīnu ir jāspēlējas. Jo vairāk lietiņu tam apkārt, jo interesantāks tas kļūst.» Mēģiniet kaut ko jaunu un nebaidieties eksperimentēt.