Jānoslēpj matu žāvētāji
Venecuēlas valdība šonedēļ paziņoja, ka turpmāk valsts iestāžu un uzņēmumu zemāka ranga darbiniekiem darbā būs jāierodas tikai pirmdienās un otrdienās. Aptuveni diviem miljoniem cilvēku, uz kuriem attiecas šis lēmums, divu dienu darba nedēļa turpināšoties līdz brīdim, kad beigsies energokrīze, vēsta BBC.
Valsts prezidents Nikolass Maduro jau aprīļa sākumā paziņoja, ka vismaz līdz maija beigām Venecuēla pāriet uz četru darbadienu nedēļu, lai taupītu elektrību. Viņš arī mudināja sievietes neizmantot matu žāvētājus, bet lielveikaliem tika pieteikts saīsināt darba laiku un ražot elektrību pašiem.
Kopš pirmdienas visā Venecuēlā diennaktī uz četrām stundām tiek atslēgta elektrība. Šāda kārtība būs spēkā vismaz 40 dienas, paziņojusi Enerģētikas ministrija. Venecuēlieši jau gadiem ir pieraduši pie regulāriem elektrības padeves pārrāvumiem, tomēr pašreizējā situācija viņiem nešķiet normāla. «Pavisam drīz varēs izmantot tikai sveces,» galvaspilsētas Karakasas iedzīvotāja Glenda Bolivara sacīja CNN.
N. Maduro arī informējis par valdības plāniem mainīt Venecuēlas laika joslu, pagriežot pulksteņa radītāju par 30 minūtēm uz priekšu, lai vakaros ilgāk būtu gaišs. 2007. gadā viņa priekšgājējs Ugo Čavess lika pagriezt pulksteņus 30 minūtes atpakaļ, lai bērni varētu pamosties dienas gaismā.
Valdība gaida lietu
Valdība energokrīzē vaino sausumu, ko izraisījusi dabas parādība El Ninjo, kavējot lietus sezonas sākumu. Ilgstošā sausuma dēļ aizsprostā pie El Guri hidroelektrostacijas, kas saražo aptuveni 75% no Venecuēlā patērētās elektroenerģijas, ūdens līmenis nokritis rekordzemu. N. Maduro mierinājis iedzīvotājus, paziņojot, ka situācija normalizēšoties, kad atsāks līt.
Sociālistu valdības kritiķi uzskata, ka krīzi izraisījusi nesaimnieciska darbība un neefektīva valsts energotīkla pārvaldība. Viņi norāda, ka valstij vajadzēja veikt lielākus ieguldījumus elektrostaciju modernizācijā un elektroenerģijas ražošanas avotu diversifikācijā. Pašlaik 60% no Venecuēlā patērētās elektroenerģijas tiek saražoti hidroelektrostacijās, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Venecuēlas rīcībā ir pasaulē lielākās naftas rezerves, tāpēc izskanējuši aicinājumi izmantot šo enerģijas avotu elektrības ražošanai. Valdība noraidījusi šādu iespēju, norādot, ka šāda naftas izmantošana būtu neefektīva.
Meklē zāles tviterī
Energokrīze padziļinājusi Venecuēlas milzīgās ekonomiskās problēmas. Tās izraisīja iepriekšējā prezidenta U. Čavesa valdīšanas laikā ieviestās dāsnās sociālās programmas, kas radīja nepanesamu nastu valsts budžetam, un zemās naftas cenas. Valdība ekonomiskajās nedienās vainos ASV un Eiropu.
29 miljonu iedzīvotāju lielās valsts tautsaimniecība pērn samazinājās par 5,7%, bet inflācija pieauga par 180%. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šajā gadā Venecuēlas ekonomika saruks vēl par 8%, bet inflācija sasniegs 500%.
Cietās valūtas trūkuma dēļ Venecuēla nevar pietiekamā daudzumā importēt tādas pirmās nepieciešamības preces kā tualetes papīru, miltus, olas un medikamentus. Par ierastu ainu visā valstī kļuvušas garās rindas pie lielveikaliem. Cilvēki tajās nereti pavada gandrīz visu dienu, bet pēc nokļūšanas veikalā bieži vien ir spiesti secināt, ka plaukti ir tukši.
Tūkstošiem venecuēliešu ar sociālās vietnes Twitter starpniecību meklē dzīvībai svarīgus medikamentus, kuri slimnīcās un aptiekās nav pieejami, piemēram, insulīnu, kas nepieciešams diabēta slimniekiem. Pateicoties tam, Venecuēlā plaukst un zeļ medikamentu melnais tirgus, vēsta Deutsche Welle.