I. Apkalna pie Rīgas Doma ērģelēm izpaudās gan vērienīgi, gan smalki - ambiciozi virtuozā, muzikāli daudzveidīgā un tēlaini spilgtā programmā no J. S. Baha baroka (Prelūdija un fūga Re mažorā) līdz skanējumā krāšņi orķestrālajām, te karstasinīgi, te eleganti dejiskajām ainām no Žorža Bizē kolorītās orķestra svītas Arliete un supervirtuozajam Nadži Hakima opusam Veltījums Igoram Stravinskim. Pārsteidzot arī jaunā ampluā - ar pašas veidotu transkripciju Gabriela Forē cēli nostaļģiskajai Pavanai un gremdējoties Aivara Kalēja Lūgšanas latviskajās skumjās. Piedevās - arī R. Jermaka apdarinātajā Aijā, žūžū, lāča bērni.
Bet iesākumā I. Apkalna teju apstulbināja ar amerikāņu minimālista Filipa Glāsa Dejas nr. 4 ņirbošo, perpetuum mobile veidā atkārtoto formulu, kurā ar veiklajiem, spēcīgajiem pirkstiem darbināja visus četrus manuāļus (klaviatūras), bet ar zelta kurpītēm - pedāļu manuāli.
Bet, paga, kā es to (par zelta kurpītēm) zinu? Parasti acīm slēpto ērģeļspēli ikviens te varēja vērot lielajā ekrānā starp altāru un kanceli. Un te jau pats galvenais: I. Apkalna pierāda, ka ērģelnieks (arī baznīcā!) var būt ne tikai pazemīgs, neredzams, bezpersonisks mūzikas kalpotājs kaut kur tālu augšā, ērģeļu luktā, bet arī spilgts, atraktīvs, artistisks skatuves mākslinieks, kuru ir bauda vērot. Turklāt - pēc definīcijas vīrišķīgajā profesijā - viņa ne tikai nezaudē, bet gan izceļ savu sievišķību! Tiesa, I. Apkalna nav pirmā, kas sevi parāda ekrānā. Arī Latvijā to jau pirms viņas darījusi Jevgeņija Ļisicina. Bet ne jau šis fakts ir noteicošais. I. Apkalna uzrunā savus klausītājus un skatītājus ar tik pārliecinošu šarmu, kas piesaista un aizrauj pat tos, kuri te ienākuši tikai apskatīt arhitektūras pieminekli. Ērģelniece jau gluži redzami ir otrā bērniņa gaidībās un ne velti koncertu veltīja Mātes dienai. Vairāk nekā citkārt publikā manīju bērnus. Un viņi nebūt nesēdēja pacietīgā, katedrāles majestātiskajai svētsvinībai atbilstošā mierā. Viņi centās tikt tuvāk ekrānam, lūkot, ko ērģelniece tur dara? Kas zina, varbūt tieši kāds no šiem ziņkārīgajiem knīpām izaugs par ievērojamu ērģelnieku?