Šomēnes apritēja desmit gadu kopš brīža, kad Gvantanamo ieradās pirmie divdesmit ķēdēs ieslēgtie un nu jau par sava veida simbolu kļuvušajos oranžajos kombinezonos tērptie ieslodzītie. Tomēr daudzu kritizētais cietums joprojām darbojas, un pastāv bažas, ka gandrīz 200 tajā esošie ieslodzītie vēl ilgi gaidīs savu tiesu un atbrīvošanu.
Sākumā atbalstīja
Lēmumu par terorismā aizdomās turamo nomitināšanu ASV kara flotes bāzē Gvantanamo līcī Kubā 2001. gada nogalē pieņēma toreizējā Amerikas prezidenta Džordža V. Buša administrācija. Tas tika darīts pēc ASV Tieslietu ministrijas ieteikuma, ka Gvantanamo bāze ir uzskatāma par ārpus ASV jurisdikcijas esošu.
Pēc 2001. gada 11. septembrī notikušajiem teroristu uzbrukumiem ASV pilsētām vairākums amerikāņu atbalstīja Baltā nama cīņu pret terorismu un ar to saistīto cilvēku sagūstīšanu. Tieši tādēļ sākotnēji pret Gvantanamo cietuma esamību iebilda tikai retais.
2003. gada maijā Gvantanamo ieslodzīto skaits sasniedza virsotni - 680. Tuvāko mēnešu laikā vairākas cilvēktiesību organizācijas nāca klajā ar virkni ziņojumu, ka daudzu ieslodzīto fiziskā un psiholoģiskā veselība ir pasliktinājusies, bet vairākums no viņiem aiz restēm atrodas uz apšaubāmu apsūdzību pamata. Turpmākos gados regulāri uzpeldēja ziņas par nežēlīgām spīdzināšanas metodēm, kas tiek izmantotas Gvantanamo.
Kongress bloķē Obamu
Pēc nākšanas pie varas B. Obama centās panākt Gvantanamo cietuma slēgšanu, tomēr atdūrās pret ASV Kongresa radītajiem šķēršļiem. Gan republikāņu, gan demokrātu likumdevēji nobloķēja B. Obamas valdības izstrādāto likumprojektu, ka terorismā apsūdzētie Gvantanamo ieslodzītie tiek tiesāti ASV federālajās tiesās. Vēlāk viņi arī uzlika veto Tieslietu ministrijas lēmumam atbrīvot vai pārvietot daļu no cietumniekiem.
Arī pats B. Obama lielā mērā ir vainojams tajā, ka Gvantanamo jautājums vēl gadiem būs neatrisināma problēma. Smagu kritiku Baltā nama saimnieks saņēma pēc tam, kad viņš decembrī neizmantoja savas veto tiesības un parakstīja 2012. gada Nacionālās aizsardzības likumu, kas atļauj uz neierobežotu laiku ieslodzīt ārvalstīs dzimušus terorismā aizdomās turamos bez apsūdzību izvirzīšanas. Likums arī pagarina cietumnieku pārvietošanas aizliegumu, raksta The Daily Telegraph.
Pašreiz Gvantanamo atrodas 171 ieslodzītais, no kuriem 36 paredzēts stāties kara tribunāla priekšā. Par pārējo 135 turpmāko likteni ir dziļa neskaidrība saistībā ar nupat spēkā stājušos likumu. Šī neziņa arī sitīs pa kabatu ASV nodokļu maksātājiem, jo katra cietumnieka uzturēšana gadā izmaksājot 800 tūkstošus dolāru (440 tūkstoši latu). Federālajā cietumā šīs izmaksas būtu 25 tūkstoši dolāru (14 tūkstoši latu), vēsta amerikāņu militārais izdevums Stars & Stripes.