Valstsvienības galvenā trenera palīgs Harijs Vītoliņš pirms izšķirošās cīņas par ceturtdaļfinālu uzsvēra nepieciešamību būt uzmanīgiem, spēlējot viens uz vienu, bet neizrādīja satraukumu par čehu sīkstās aizsardzības uzlaušanu, spēlējot skaitliskajā vairākumā. Ar pirmo uzdevumu spēlētāji godam tika galā. Vienādos sastāvos čehiem bija pārsvars, taču rupjas pozicionālas kļūdas netika pieļautas. Pārliecība, ka skaitliskajam vairākumam vajadzētu būt līmenī, gan neapstiprinājās realitātē. Vēl jo vairāk - čehi pamanījās mazākumā iemest divas ripas.
Vairākuma izspēlei treneri palika uzticīgi vadošajam Herberta Vasiļjeva piecniekam. Potenciālās triecienmaiņas rokrakstu čehi bija labi izpētījuši, tomēr nebija arī tā, ka šim piecniekam vispār nebūtu variantu. Uz neizmantojām iespējām norādīja arī Vasiļjevs. «Es jau saprotu, ka daudzi tagad teiks, ka vajadzēja tā un šitā darīt. Tikai viens piemērs. Jau pirmajā vairākumā Cipa (Cipulis) piespēlēja man, es tālāk Žoram (Pujacam), kurš nokļuva metiena pozīcijā viens pret vienu. Ja viņš būtu iemetis, mēs tagad pilnīgi citu dziesmu dziedātu.»
Pirmais vezumu sašūpoja Aleksandrs Ņiživijs, uz pretinieku zonas zilās līnijas pazaudēdams ripu. Piespēlē kļūdījās Georgijs Pujacs, un Tomāšs Rolineks doto izdevību pretuzbrukumā nepalaida garām (0:1). Pirms otro vārtu zaudējuma Oļegs Znaroks jau bija paprasījis savam palīgam Harijam Vītoliņam tāfeli, lai otrajai maiņai zīmētu shēmas, kad Rolineks izmantoja pārrāvumu Arvīda Reķa pusē uz zilās līnijas (0:2). Šī ripa arī izgaisināja cerības par ceturtdaļfinālu.
Vasiļjevs atzinās, ka beigās komanda jau bijusi pagurusi. «No komandas tika izspiesta visa sula. Muļķīgu kļūdu dēļ zaudējām, taču čehu izpildījumā nebija augstas klases hokeja. Šī nebija tā Čehijas izlase, kuru esam pieraduši redzēt pasaules čempionātos. Viņi bija uzvarami.»
Latvijas izlase otrajā posmā F grupā ieņēma pēdējo sesto vietu. Trešdien izlase ar reisu no Frankfurtes atgriezīsies mājās. 2011. gadā pasaules čempionāts notiks Slovākijā.