Mazais putns brida pa augāju, tomēr ārā nerādījās. Kā sanāca, tā fotogrāfs putnu nofotografēja un devās projām. Nebija laika pacietīgi gaidīt iznācienu. J. Jansons saka - ja turpinātu atskaņot otra tēviņa dziesmu, putnā, iespējams, rastos agresija pret «konkurentu» un viņš iznāktu vismaz paskatīties, bet tas būtu negodīgi. «Ir jāievēro cilvēcīga ētika, nedrīkst dzīvu radību tā mānīt,» saka fotogrāfs. Ceru ormanītis šogad ir jau trešā jaunā putnu suga, kas pirmoreiz konstatēta Latvijā. Fantastisks, neticams atklājums - tā par ceru ormanīša atrašanu saka putnu pētnieki. Pēdējos piecos, desmit gados Latvijā novēro arvien vairāk jaunu sugu, tomēr putnu pētnieki saka - retos gadījumos putni šeit ir uz palikšanu, biežāk tie ir iemaldījušies.
Nejauši maldu viesi
«Diezgan daudz ir nejaušību,» par jaunu sugu atklāšanu saka Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs. Ja pārskata jauno sugu sarakstu (kopš 2000. gada ar aptuveni 30 putnu sugām), pēc viņa domām, vairākums varētu būt putni, kas iepriekš šad tad Latvijā ieceļojuši, taču vienkārši nav pamanīti, kā arī tā sauktie maldu viesi - ielidojuši te nejauši. Trīs saraksta putnu nosaukumos ir vārds «tuksneša» - tuksneša tārtiņš, tuksneša ķauķis, tuksneša čakstīte, atzīmē V. Ķerus. «Tomēr šajos gadījumos paralēļu vilkšana ar klimata izmaiņām ir pārsteidzīga,» uzskata V. Ķerus.
Ar ceru ormanīti varētu būt sarežģītāk. Iespējams, maldu viesis, bet arī diezgan iespējams, ka mazais putns ar īpatnējo «vardes» balsi, kas saklausāma tikai līdz 100 metru attālumā, dūksnājos, cilvēka nemanīts, mitinājies jau kādu laiku. Bet, kā vedas ligzdošana, nav zināms. Atradīsies otra puse - varbūt ligzdos. Šī suga izplatīta plašā areālā Eirāzijas dienvidos.
Jauno putnu sugu sarakstā ir arī mazputniņš īspirkstu mizložņa. V. Ķerus saka: protams, ir iespēja, ka arī šis ir maldu viesis, tomēr daži apsvērumi varētu liecināt par jaunas sugas ienākšanu. Šo putnu diezgan grūti esot atšķirt no Latvijā gluži parastās mizložņas. Turklāt ir divi iespējami šīs sugas novērojumi ligzdošanas sezonā, taču, tā kā suga nav droši noteikta, tie nav minēti avotos. Trešais - ir prognozējama šīs sugas ienākšana Latvijā klimata pārmaiņu dēļ, norāda V. Ķerus.
Dienvidnieki pārceļas
Tomēr pavisam cits stāsts ir jauno sugu saraksta putni, kas Latvijā ligzdojuši. «Ne vienmēr ir pietiekami daudz pētījumu, lai varētu simtprocentīgi skaidri pateikt, ka kāda suga ieradusies tikai tāpēc, ka klimats mainās, taču dažu sugu gadījumā ir diezgan lielas aizdomas, ka ir saistība ar klimatu,» saka V. Ķerus. Redzamākie dienvidnieki, kuri, diezgan iespējams, uz Latviju pārcēlušies klimata izmaiņu dēļ, varētu būt lielais baltais gārnis un bišu dzenis, pieļauj ornitologi. Senāk bija tikai daži atsevišķi bišu dzeņa novērojumi Latvijā, bet pēdējos desmit gadus bišu dzenis jau ligzdo Kurzemē jūras piekrastē stāvkrastos. Eksotiskais putniņš, kurš viegli neitralizē lidojošus kukaiņus ar lieliem dzeloņiem, nāk no Dienvidu un Centrālās Eiropas. Tiesa, vēl pirms padsmit gadiem tas diezgan bieži bija sastopams Ungārijā, «līdz ar to lēciens uz ziemeļiem nemaz nebija tik tāls», skaidro ornitologs Edmunds Račinskis. Klimata pārmaiņu pētnieki jau pirms vairākiem gadiem bišu dzeni nosauca par vienu no Latvijā prognozētajām sugām.
Liels pārsteigums pētniekiem bija arī dienvidnieka lielā baltā gārņa ligzdošana Latvijā. Vēl pirms gadiem divdesmit ornitologi neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams. 1997. gadā gan lielais baltais gārnis tika «pieķerts» pirmoreiz, cenšoties ligzdot - veidoja pāri ar radniecisko zivju gārni. Kopš 2000. gadu sākuma tas ir izplatījies arvien vairāk un tagad Latvijas putnu vērotājus vairs nepārsteidz.
Palīdz arī teleskops
«Nav gluži tā kā viduslaikos, ka būtu daudz neapzinātu teritoriju. Jaunas sugas, ko pamana, lielākoties ir tā sauktie maldu viesi vai arī sugas, kurām mainās izplatības areāls,» saka putnu vērotājs Māris Jaunzemis.Tagad putnu vērotājiem ir arī krietni labāks tehniskais nodrošinājums - binokļi, fotoaparāti, bagātīgāka literatūra. Piemēram, pēdējos gadus ik gadu novēro ap 10-15 īsknābja zosu, taču līdz pat 2003. gadam, kad šo sugu pirmoreiz konstatēja, - nenovēroja. M. Jaunzemis paskaidro: «Šās sugas pamanīšana saistīta ar to, ka parādījās teleskops.» Iespējams, arī iepriekš varētu novērot līdzīgu skaitu šo putnu, bet viņus neredzēja. Putnu vērotājs norāda - jaunu sugu atklāšanā lielāko pienesumu dod tieši putnu vērotāji, nevis profesionāli ornitologi, kuri aizņemti ar zinātnisko darbu, projektiem.
Putnu vērošanas entuziasts Kaspars Funts nenoliedz, ka jaunu sugu atklāšanā ir daļa nejaušības: «Arī pārsteiguma faktors - cilvēks brauc vērot putnus, meklēt kādu Latvijas retāku putnu vai vienkārši brauc, un pēkšņi pamana jaunu putnu sugu Latvijā.» Turklāt putniem pārcelties uz citu valsti nemaz nav tik grūti. K. Funts saka: putni ir ārkārtīgi mobili - tie var īsā laika sprīdī lidojot pārvarēt lielu attālumu. Samērā liela daļa putnu sugu arī ir gana elastīgas - pielāgojas mainīgiem dzīves apstākļiem. Ja kādā areālā palielinās ligzdošanas blīvums, putni meklē citas teritorijas. Nevar arī izslēgt iespēju, ka putni mēdz iemaldīties citā valstī, jo ceļā apmaldījušies vai tos atnesušas spēcīgas vēja brāzmas.
K. Funts atzīst - jā, jauno putnu sugu sarakstā ir daudz putnu, kas Latvijā it kā tikai dažas reizes iemaldījušies, un var likties - nekas būtisks, taču pierakstīt šos novērojumus ir ļoti svarīgi. «Tagad ir, piemēram, daži sastapšanas gadījumi. Taču šai sugai var mainīties apstākļi tās dabiskajā areālā, piemēram, saimnieciskas darbības rezultātā, un Latvija var kļūt par salu, kur putnam apmesties, un tad šīs zināšanas ļoti noderēs,» norāda K. Funts.