Saindējas arī ar ēdamajām
Šajā sēņu sezonā ātro palīdzību meklējuši 27 sēņu ēdēji, diviem cilvēkiem pēc saindēšanās ar baltajām mušmirēm sēņu ēšana beigusies letāli. Vienīgi Kurzemes reģionā nevienam sēņotājam nav vajadzējis mediķu palīdzību, visos pārējos reģionos cilvēkiem tā bijusi vajadzīga, teic I. Bukša. Viņa uzsver, ka ne visos gadījumos, kad cilvēki vērsušies pēc palīdzības, viņi saindējušies ar indīgajām sēnēm. Daudz esot gadījumu, kad ēstas vecas, neatbilstoši pagatavotas un nepareizi uzglabātas ēdamās sēnes. Vai arī tās ieēstas pārlieku daudz un kuņģis smago barību nespēj pārstrādāt. «Ja sēne ir neatbilstoši apstrādāta, cilvēks var saindēties pat ar gaileni,» atzīst ātrās palīdzības pārstāve, «tāpēc, atgriežoties no sēņošanas, nedrīkst sēņu tīrīšanu atlikt pat uz nākamās dienas rītu.» Tāpat nedrīkst sēnes uzglabāt polietilēna maisiņos vai plastmasas trauciņos, kur tām netiek klāt gaiss.
Lielākā daļa sēņu pirms tālākas apstrādes vispirms jānovāra, skaidro Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere. Bez iepriekšējas vārīšanas varot cept vienīgi gailenes un bekas, izņemot raganu beku. Savukārt svaigā veidā ēdamas daudzu iecienītās dižsardzenes. «Ir arī viena svaigā veidā ēdamu bērzlapju suga, bet, tā kā ir ļoti daudz bērzlapju grupu, nezinātājam labāk visas bērzlapes pirms ēšanas kārtīgi novārīt,» iesaka D. Meiere. Mikoloģe arī teic, ka sēnes nevajadzētu lasīt, kur pagadās - jāizvairās ēst ceļmalās, rūpnīcu, izgāztuvju vai ar minerālmēsliem bagātīgi samēslotu lauku malās augušas sēnes, jo arī piesārņotā sēņu augšanas vide var nodarīt kaitējumu veselībai.
Pēc smaržas nevar pateikt
«Lasīt un ēst var tikai tās sēnes, kuras pašiem ir pazīstamas. Bet, ja gribas pamēģināt kādu jaunu, mežā uzietu sēni, tā vispirms jāaizved parādīt sēņu speciālistam, nevis jābāž mutē un pēc tam jācīnās ar sekām,» teic mikoloģe. Atsevišķas sēņu sugas mežā varot atpazīt ne tikai pēc izskata, bet arī pēc smaržas, piemēram, siļķu bērzlapes, kas smaržo pēc siļķēm, vai anīsenes, kam ir anīsa aromāts. Mikoloģe gan norāda, ka smarža nekādā ziņā neatšķir indīgu sēni no ēdamas, jo indīgas sēnes var gan nelabi ost, gan patīkami smaržot. Lai arī saka, ka balto mušmiri var atpazīt pēc nejaukās smakas, mikoloģe teic, ka nekādu īpašu aromātu nav sajutusi. «Vienīgais, kas cilvēkus patiešām var paglābt no indīgu sēņu ieēšanas, ir nezināmu sēņu atstāšana mežā,» pārliecināta D. Meiere.