Viens no bīstamākajiem
A. J. el Libi esot bijis starp 15 islāmistiem, kas pirmdienas rītā miruši bezpilota lidmašīnas triecienā nelielam ciematam Ziemeļvaziristānas provincē Pakistānas ziemeļrietumos, avoti Pakistānas specdienestos otrdien vēstīja rietumvalstu medijiem. Ciemata iedzīvotāji pēc uzbrukuma esot novērojuši neierasti daudz kaujinieku, kuri nav ļāvuši ziņkārīgajiem pienākt tuvāk notikuma vietai. «Parasti viņi apglabā nogalināto ķermeņus tuvējā kapsētā, bet šoreiz visus līķus ievietoja automašīnās un aizveda prom,» kāda vietējā teikto citē aģentūra Reuters. Cits avots laikrakstam The New York Times apstiprināja, ka A. J. el Libi atradies ciematā, kur ticis nogādāts, lai dziedētu nelielus ievainojumus, kas iegūti amerikāņu gaisa uzbrukumā 28. maijā.
Kāds islāma kaujinieku komandieris Ziemeļvaziristānā noliedz A. J. el Libi nāvi: «Viņš nav nogalināts. Šī nav pirmā reize, kad tiek ziņots par viņa nāvi. Amerikāņi cieš lielus zaudējumus Afganistānā, tādēļ viņu glābiņš ir nepatiesi paziņojumi.»
Amatpersonas Vašingtonā neslēpj, ka pirmdienas uzbrukuma galvenais mērķis bija A. J. el Libi, tomēr atturas apstiprināt viņa nāvi. Arī 2009. gada decembrī tika ziņots par viņa nāvi gaisa triecienā Dienvidvaziristānā, bet tā izrādījās nepatiesība. Visticamāk, tikai pēc vairākiem mēnešiem kļūs zināms patiesais A. J. el Libi liktenis.
Lībijā dzimušais garīdznieks kļuva pazīstams pēc tam, kad 2005. gadā viņam izdevās izbēgt no amerikāņu cietuma Afganistānā. ASV Valsts departaments uzskata viņu par vienu no bīstamākajiem teroristiem un ir izsludinājis miljons dolāru (560 tūkstoši latu) atlīdzību par vīrieša notveršanu.
Tiek uzskatīts, ka A. J. el Libi bija teroristiskās organizācijas Al Qaeda jaunā līdera Aimana ez Zavāhirī vietnieks, kas atbildēja par operāciju plānošanu Pakistānā. «Ja el Libi nāve izrādīsies patiesība, tas būs katastrofisks trieciens Al Qaeda vadībai. No šāda trieciena nevar atgūties,» uzskata terorisma eksperts un A. J. el Libi biogrāfs Džarets Bahmans.
Nav kniepadatas dūriens
No sestdienas līdz pirmdienai amerikāņi islāma kaujinieku pozīcijām Ziemeļvaziristānā veica trīs bezpilota lidmašīnu uzlidojumus, kuros nogalināti ap 30 cilvēkiem. Pēdējās divās nedēļās kopumā notikuši astoņi šādi uzbrukumi. Tas apliecina ASV apņēmību izmantot pretrunīgi vērtēto taktiku, neskatoties uz Pakistānas valdības iebildumiem.
Tomēr tas var traucēt Vašingtonas un Islāmābādas sarunās par Pakistānas teritorijas izmantošanu, lai apgādātu NATO spēkus Afganistānā. Pakistāna pirms pusgada slēdza starptautiskajiem koalīcijas spēkiem vitāli svarīgo apgādes tīklu, atbildot uz novembrī Afganistānas pierobežā notikušo incidentu, kad amerikāņu gaisa trieciena laikā tika nogalināti 24 pakistāniešu karavīri.
Pakistāna uzskata, ka amerikāņu gaisa uzbrukumi ir nelikumīgi, Islāmābādas amatpersonas publiski apgalvo, ka bezpilota lidmašīnu uzlidojumi veicina antiamerikānisku noskaņojumu valstī un rada civiliedzīvotāju zaudējumus. Tomēr analītiķi apgalvo, ka veiksmīgie uzlidojumi nebūtu iespējami bez Pakistānas izlūkdienestu palīdzības.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija uzstāj, ka uzlidojumi nepārkāpj starptautiskās tiesības un ir efektīvi. Viņa palīgs pretterorisma jautājumos Džons Brenans pagājušajā mēnesī paziņoja, ka šie uzbrukumi ir «likumīgi, ētiski, nepieciešami un proporcionāli, tiek pārraudzīti ar ārkārtēju rūpību un apdomīgumu». Zināms, ka katru uzlidojumu apstiprina pats B. Obama, kurš uzskata, ka šī taktika nerada lielus postījumu un nepakļauj riskam amerikāņu karavīrus.
Pret «nelielajiem» postījumiem iebilst taktikas kritiķi. Bijušais The New York Times reportieris Deivids Rods, kurš bijis talibu gūstā Pakistānā, ir piedzīvojis šāda uzbrukuma spēku. «Tuvu mājai, kurā tiku turēts, notika bezpilota lidmašīnas uzbrukums. Šrapneļu un dubļu lietus nobira pagalmā,» D. Rods stāsta BBC. «Mani pārsteidza sprādziena spēks un apmērs. Tas pienāk bez brīdinājuma un ar ārkārtēju spēku. Tā ir nopietna militāra darbība, nevis viegls un precīzs kniepadatas dūriens, kā domā daudzi amerikāņi.»