Ievērojot arvien lielāko tehnoloģiju klātbūtni mūsu dzīvē un jo īpaši jaunās paaudzes draudzīgās attiecības ar tām, ziņa, ka Latvijas darba tirgū ir ievērojams informāciju tehnoloģiju (IT) speciālistu trūkums, var likties paradokss. Kā tad tā - jaunie virtuālajā dzīvē pavada daudz laika, māk «nokačāt» visu, ko vēlas, lieliski pārzina dažādas aplikācijas, bet profesionālā līmenī ķimerēties ar it kā sirdslietu negrib?!
Eksperti kā vienu no iemesliem min vājas zināšanas matemātikā. Tas tā varētu būt, tomēr iespējams, ka aprakstītā it kā paradoksālā situācija liecina par mūsdienu cilvēka attiecībām ar apkārtējo pasauli plašākā kontekstā. Proti, mēs mākam lietot, patērēt, bet vāji apzināmies, kā lietotie priekšmeti, tehnoloģijas uzbūvētas, kā tās strādā. Protams, nevar prasīt, lai cilvēki, kuri lieto mikroviļņu krāsni, perfekti zinātu, kā tā darbojas saimnieka kārotā mērķa sasniegšanai, vai aviopasažieri orientētos aerodinamikas likumos. Cilvēka zināšanas par pasauli arvien ir ierobežotas. Tomēr liekas, ka arvien vairāk mēs apkārtējo uztveram kā kaut ko pašsaprotamu, attiecīgi - kas nu tur daudz ko interesēties... Mēs ejam mežā, jo tur ir svaigs gaiss, un kāpēc gan jāmāk atšķirt kokus? Mēs dāsni lietojam ūdeni, jo... nu, mums taču ir ievilkts ūdensvads, attiecīgi jābūt ūdenim! Un, kad kaut kādu iemeslu dēļ pazūd internets vai mobilie sakari, nesaprotam, ko nu lai dara... Respektīvi, IT speciālistu trūkums var būt tikai viena XXI gadsimta virspusējības mentalitātes izpausme.