Vecāki norāda, ka galvenais iemesls esot procedūras sarežģītība - iesnieguma rakstīšana ar abu vecāku piekrišanu. Lai labotu situāciju, ierosināts grozīt Pilsonības likumu, paredzot, ka nepilsoņu bērns brīdī, kad tiek reģistrēts dzimšanas fakts, ir tiesīgs iegūt Latvijas pilsonību pēc viena no vecākiem izteiktās vēlmes. Turklāt tiktu vienkāršota arī pati procedūra. Brīdī, kad bērnu reģistrē, māte vai tēvs atzīmētu, vai vēlas, lai bērns ir Latvijas pilsonis.
Dienas aptaujātie nepilsoņu vecāki gan norāda, ka pilsonība kā viņiem pašiem, tā viņu bērniem būtu jāpiešķir automātiski, jo te ir viņu dzimtene. Ja tā nenotiek, tad arī bērnus nereģistrēs par pilsoņiem. Savukārt citi nemaz nealkst kļūt par pilsoņiem, jo nepilsoņa statuss ir izdevīgāks, ceļojot uz Krieviju un NVS valstīm.
Pilsonību piešķirt automātiski ierosinājusi arī Zatlera Reformu partija (ZRP). Taču Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija debates par to pilnībā noraidījusi. Tāpat šis ierosinājums neguva atbalstu koalīcijā, bet tam piekrita opozīcijā esošais Saskaņas centrs.
Pilsonības apakškomisijā diskusijas turpinās. Kad likuma izmaiņas varētu stāties spēkā, nav zināms. Zināms tikai tas, ka tās stāsies spēkā no pieņemšanas brīža, nevis ar atpakaļejošu datumu.
Slinkuma efekts
ZRP ar apakškomisijas pieņemto lēmumu nav mierā. Partijas Saeimas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere skaidro, tas, ka Latvijā ik gadu «dzimst jauni nepilsoņi, ir nenormāli». Viņasprāt, automātiskā pilsonības piešķiršana mazinātu šo cilvēku skaitu un «valsts interesēs nav atstāt šo jautājumu vecāku izvēlē - reģistrēt bērnu par pilsoni vai ne?» Egnere norāda, ka Latvijā būtu jārīkojas līdzīgi kā, piemēram, Īrijā. Bērniem, kas dzimst tur, tiek automātiski piešķirta tās valsts pilsonība. «Nepilsoņi aiz piktuma pret valsti ignorē jebkādus valstiskos pasākumus un bērniņu nereģistrē,» domā Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Viņaprāt, darbojas arī «slinkuma elements - nevēlēšanās sadarboties ar varu (valsti) - pamāti.» «Ja pilsonību piešķirtu automātiski, bērnam piedzimstot, slinkums nostrādātu pozitīvi - lai atteiktos no Latvijas pilsonības, būtu jāraksta iesniegums.» Tāpat viņš spriež, ja diviem nepilsoņiem mājās ir vismaz viens pilsonis, tas motivētu mēģināt kļūt par pilsoņiem arī pašus vecākus.
Pilsonība ir jāizvēlas
Pilsonību nevar uzspiest, dāvināt tiem, kas to nevēlas - tai jābūt izvēlei, pārliecināts Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. Viņaprāt, nepilsoņiem patīk vai ne, bet ir laiks samierināties ar valsts likumiem, jo pilsonības iegūšana salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm neesot nemaz tik sarežģīta. Viņaprāt, aizvainojums uz valsti nav iemesls, lai atceltu naturalizācijas procedūru pavisam - kā vēlētos nepilsoņi. Mežs teic, ka paredzamās likuma izmaiņas tomēr ir atbalstāmas, «jo neredzu apdraudējumu Latvijas interesēm», vienīgi izsaka bažas, ka likuma izmaiņas attieksies uz dažiem simtiem bērnu, kuru vecākiem pēc izmaiņu stāšanās spēkā būs iespēja izvēlēties Latvijas pilsonību savam zīdainim vai ne. Kas notiks ar esošajiem 13 500 nepilsoņu?
Vai pieņemtās Pilsonības likuma izmaiņas sekmētu pilsoņu skaita palielināšanos? Tas atrisinātu problēmu reģistrēt savu bērnu kā pilsoni tiem vecākiem, kuri nedzīvo kopā vai nav reģistrējušies, teic Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte. Viņasprāt, lielais bērnu nepilsoņu skaits liecina arī par to, ka Latvijā nepilsoņu tiesības ir ļoti tuvas pilsoņu tiesībām - «nepilsoņiem vienīgi liegtas vēlēšanu iespējas, tāpēc viņiem nav motivācijas iegūt pilsonību». Viņasprāt, izdarīt izvēli palikt nepilsoņa statusā mudina arī ekonomiskās intereses - vieglāk ceļot, piemēram, uz Krieviju.