Latvijas iedzīvotāji labprātāk paļaujas uz cerību, ka nākotnē gaidāmi labāki laiki, vai valsts atbalstu, nekā paši cenšas izveidot drošības spilvenu krīzes situācijām. Šādus secinājumus vedina izdarīt DnB NORD bankas un apdrošināšanas akciju sabiedrības ERGO veiktais pētījums par uzkrājumu veidošanas paradumiem Latvijā.
Nenoliedzami 2008. un 2009. gadā piedzīvotie ekonomiskie satricinājumi ir bijuši sāpīga mācība lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Katrs no šīs krīzes iznāks ar savu pieredzi, ar saviem secinājumiem par to, kā būtu bijis pareizāk rīkoties. Taču minētais pētījums liek domāt, ka uzkrājumu veidošanu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām neuzskata par efektīvu risinājumu kritiskās situācijās. Pētījuma dati liecina, ka pašlaik pilnīgi nekādus uzkrājumus neveido gandrīz 70% cilvēku.
Ar katru mēnesi redzam arvien vairāk indikatoru, kuri liecina par Latvijas tautsaimniecības veselības uzlabošanos. Taču tās ir kopējās iezīmes, individuāli šo tendenci citi sajūt vairāk, citi mazāk. Tādēļ ir labi saprotams, ka pašreizējā situācijā atvēlēt uzkrājumiem kaut nelielu ienākumu daļu daudzi vienkārši nevar atļauties. Cilvēkiem ir akūtākas vajadzības - bērni jālaiž skolā, jānomaksā komunālo pakalpojumu rēķini, jāveic hipotekārie maksājumi.
Taču būtiskākais jautājums pašreizējā situācijā ir nevis par to, cik daudz cilvēku patlaban uzkrāj vai kāpēc neveido uzkrājumus. Šie iemesli ir saprotami.
Tomēr mani satrauc nevis tas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neveic nekādus uzkrājumus patlaban, bet gan tas, ka lielākā daļa respondentu neplāno sākt veidot uzkrājumus arī tuvākajā laikā.
Tas, ka pavisam neliela daļa Latvijas iedzīvotāju apsver iespēju tuvākajā nākotnē sākt veidot uzkrājumus, var kļūt par ļoti bīstamas tendences vēstnesi. Jebkurai ekonomikai ir raksturīgs cikliskums ar augšupejošiem un lejupvērstiem periodiem. Kāpumi un tiem sekojoši kritumi - no tiem nevar izvairīties, taču tiem var labāk sagatavoties.
Optimāls drošības spilvens ir sešu mēnešu izdevumu apjomā. Tādu Latvijas apstākļos nav iespējams izveidot gada vai divu laikā.
Runājot par uzkrājumu veidošanas vietu, jāteic, ka labāk ir uzkrāt kaut «zeķē» nekā neveidot uzkrājumus vispār, jo tas liecina, ka cilvēki tomēr apzinās - drošības spilvens var paglābt krīzes situācijās. Priecē fakts, ka arvien lielāka daļa iedzīvotāju vēlas ne tikai atlicināt brīvos naudas līdzekļus drošības spilvena veidošanai, bet arī krāt, saņemot peļņas procentus par uzkrājumu depozītā, krājkontā, izmantojot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, fondu vai citu investīciju produktu radītās iespējas.
Patlaban ir ļoti būtiski arī valstiskā līmenī runāt par to, ka iedzīvotāju rīcība un attieksme pret uzkrājumu veidošanu ekonomikas izaugsmes periodā palīdz pārvarēt ekonomiskā cikla zemākos punktus. Ir svarīgi atgādināt, ka mājsaimniecību ienākumiem pakāpeniski stabilizējoties un nākotnē pieaugot, būtiskākais ir vienlīdz nepieaudzēt arī tēriņus. Lai izveidotu drošības spilvenu sarežģītākiem periodiem valsts vai mājsaimniecības līmenī, ir jāizveido un pakāpeniski jāsāk īstenot ilgtermiņa uzkrāšanas plānu. Iztrūkstot šim svarīgajam posmam, grūtības un krīzes situācijas būs grūti pārvarēt ne tikai desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, bet arī valstij kopumā.