ZZS uztraucot grozījumi prokuratūras likumā saistībā ar prokurora atbildības mazināšanu. Tāpat frakcijai svarīgs esot cilvēktiesību jautājums tiesiskuma kontekstā. Jāatgādina, ka arī laikos, kad ZZS pati bija valdībā, tai bija būtiski, kurš cilvēks vada Tieslietu ministriju. A. Brigmanis apgalvoja, ka par šo balsojumu no valdības nekā pretim nevēlas, ZZS tikai esot konstruktīvs politiskais spēks, kas apzinoties, ka valdība nevar ilgi bez tieslietu ministra strādāt. Pirms dažām dienām no ZZS līderiem gan nāca brīdinājumi, ka opozīcija varētu «noraut kvorumu», zinot koalīcijas grūtības atsaukt visus deputātus no ārzemju braucieniem. Taču koalīciju ārkārtas sesijas sēdē pārstāvēja nepieciešamais vairākums - 51 deputāts. Uz to bija ieradies arī Valdis Zatlers, kurš atlabst pēc operācijas. Par viņu medijiem pat bija lielāka interese nekā par jauno ministru. Nedēļas sākumā nebija skaidrs, vai sēdē būs Dzintars Ābiķis (Vienotība), kurš ārzemju brauciena laikā bija izslēdzis telefonu, bet veiksmīgas sagadīšanās dēļ atgriezās laikus, līdz ar to opozīcija nebūtu varējusi noraut kvorumu.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) bija gandarīts par valdības stabilitāti, kam apliecinājums esot pārliecinošais atbalsts J. Bordānam, kurš esot ar pietiekami plašu pieredzi parlamentārajā darbā, izpildvarā un pārzina tieslietu jomu. Jaunajam ministram būšot svarīgi nodrošināt ātrākus un prognozējamākus tiesu procesus, jo investori norāda uz garajiem procesiem kā problēmu, kas kavē ekonomikas attīstību Latvijā. «Ekonomikas izrāviens nebūs iespējams bez sakārtotas tieslietu sistēmas,» teica V. Dombrovskis, uzskatot to par šīs jomas prioritāti. Uz sēdi bija ieradies arī Aigars Lūsis, kuru plānots aicināt parlamentārā sekretāra amatā. Bijušajam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK) Saeima ceturtdien atjaunoja deputāta mandātu, kuru līdz ar to zaudēja Raivis Blumfelds, kurš parlamentā bija uz ministra pilnvaru laiku valdībā.