Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisa direktors Jānis Saulītis stāsta, ka LU, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pieteikumu studijām ir apmēram par 10% mazāk nekā pērn. Divpadsmitklasnieku skaits šogad bijis par 7% mazāks nekā pērn, tātad interese par šīm trim augstskolām ir kritusies straujāk, kas nozīmē, ka vairāk jauniešu varētu būt izvēlējušies studijas citās Latvijas augstskolās, devušies uz ārzemēm vai nestudēs vispār.
Augstskolās Dienai norāda, ka ir jūtams - jauniešu izvēli par labu kādai studiju programmai lielā mērā nosaka arī iespējas tikt budžeta grupā. Šogad, kad jauniešiem ir iespēja elektroniski pieteikties studijām uzreiz trijās augstskolās - LU, RTU un LLU -, palielinās arī jauniešu iespējas atrast programmas, kurās varētu tikt budžeta vietā. Budžeta vietām bagātākās ir par prioritārajām uzskatītās inženierzinātņu programmas, un pēdējo gadu tendences liecina, ka arī jauniešu interese par šīm nozarēm pieaug. Arī šogad, neraugoties uz studētgribētāju skaita sarukumu, RTU turpinās pozitīvā tendence - pakāpeniski palielinās konkurss inženieru specialitātēs. Arī LLU mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons stāsta, ka inženierzinātņu popularitāte pieaug. Popularitātes lēciens bijis medicīnas studijās. Rīgas Stradiņa universitātē studiju programmā Medicīna ir saņemts pēdējos astoņos gados lielākais pieteikumu skaits - 728, krietni pieaugusi arī medicīnas studiju popularitāte LU.
Tomēr populārākās joprojām ir sociālās zinātnes, lai gan budžeta vietu tajās ir samērā maz un gaidāms bargs konkurss. Programmā Komunikācijas zinātne uz vienu budžeta vietu ir pat 46 pretendenti. T. Koķe norāda, ka jaunieši paši ir atbildīgi par savu izvēli, tomēr topošo studentu svaru kausus par labu prioritārajām nozarēm būtu iespējams nosvērt, ja jaunieši tiešām redzētu potenciālās darbavietas. Plūsma uz sociālajām zinātnēm, viņasprāt, ir inerces mehānisms, «bet, protams, nevajag noliegt, ka šajās jomās studijas ir interesantas, kas nav mazsvarīgi jaunam cilvēkam». Tāpat ministre interesi par sociālajām zinātnēm skaidro ar sindromu, kas liek izvēlēties tās jomas, kuras ir vieglāk saprotamas un «kur nav augstākās matemātikas un fizikas».
Pēdējos gados aizvien sarūk interese par neklātienes studijām. J. Saulītis norāda, ka tā jau ir ilgstoša tendence, un pieļauj iespēju, ka ar laiku neklātienes studijas var arī izzust. Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka neklātienē ir iespējams studēt tikai par maksu.