Starp milzīgajām koka skulptūrām un ziedošo puķu stādījumiem rāmi pastaigājas tūristu bariņi. Kristus Karaļa kalns Aglonā ir īpaša vieta, kur pašu spēkiem, bez kāda valstiska finansējuma četru gadu laikā tapis unikāls skulptūru dārzs, viens no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Latgalē. Divdesmit hektāru platībā te izvietotas vairāk nekā 40 koka skulptūras, bet šodien - Kristus Karaļa kalna svētkos - tiks atklātas vēl jaunas. Zemes gabala īpašnieks Jānis Stupāns uzsver, ka te tiek gaidīti visi cilvēki neatkarīgi no reliģiskās piederības un konfesijas. «Mums nav bijis citas domas, kā tikai Dievam par godu te visu darīt. Man vienmēr ir bijis svarīgi sev pajautāt: bet ko tu labu dzīvē esi izdarījis? Nu labi, ir ģimene, dēli. Bet ko tu esi izdarījis Dievam?» mazliet sakautrējies piebilst Jānis.
Divdesmit hektārus lielo, krūmaino un purvaino zemes īpašumu senajā Karaļa kalnā Egles ezera krastā J. Stupāns iegādājās deviņdesmito gadu beigās. Tad īsti pat nezinājis, ko ar šo zemi darīs. Vieta skaista, iespējams, kādreiz varētu būvēt māju. Jāņa sens paziņa ogrēnietis, kara lidotājs Ēriks Delpers, kas savam priekam nodarbojās ar koktēlniecību, lūdzis palīdzēt atrast koku Kristus skulptūras darināšanai. Jānis piedāvājis kādu no lielajām priedēm, taču Ēriks bijis pārliecināts, ka Kristus atveidojumam der tikai ozols. Kad beidzot mežā atrasts ap 600 gadu vecs ozola stumbrs, sākuši domāt, kur topošo skulptūru varētu novietot, Jānis pēkšņi atcerējies savu Karaļa kalnu. Tā 2006. gadā sākusies skulptūru dārza veidošana, pašai pirmajai, Kristus skulptūrai jau pievienojušies vairāki desmiti jaunu, Bībeles tematikai veltītu tēlu.
Tauta ceļ baznīcu
Brīnišķīgākais tikai vēl sekojis, Karaļa kalnam pamazām radies daudz draugu un palīgu dažādās Latvijas vietās, kas bez atlīdzības braukuši un rīkojuši talkas. Teritorijas labiekārtošanas plānu izstrādājusi SIA Stādu audzētava Baltezers dekoratīvo stādu audzēšanas speciāliste Anita Kazāka, viņas vadībā veikti visi dārza iekārtošanas darbi. Arī tagad, kad uzsākta baznīcas celtniecība, visi lielākie darbi darīti talkās, ik dienu strādā tikai neliela līgumstrādnieku brigāde. Jāņa sieva māksliniece Vija savām rokām cēlusi baznīcas brusas, bet dēli, divpadsmitgadīgais Ralfs un gadu jaunākais Kārlis, regulāri ar traktoru appļauj kalna teritoriju. Raujoties palīdzēt arī jaunākie - septiņgadīgais Edvards un četrgadīgais Pēteris. Patlaban darbi pie baznīcas būves ritot lēnāk, jo trūkst līdzekļu, taču cēlēji nolēmuši nesasteigt, baznīcai izveidoti pamatīgi dzelzsbetona pamati, vēl stiprāki nekā Dienvidu tiltam Rīgā.
«Viss tiek darīts par ziedojumiem, arī par mūsu ģimenes līdzekļiem. Diemžēl nav izdevies piesaistīt nevienu bagātu sponsoru. Tie, kuriem ir iespējas un līdzekļi, nav iedevuši ne latu, bet tie, kuriem līdzekļu nav, pārdod govi vai mašīnu, lai piedalītos baznīcas būvē. Tā mums te iet. Bet, galu galā, tas lielais bizness vai kapitāls šodien ir, rīt tā varbūt vairs nav, bet baznīca paliks.»
Ceļi dažādi, Dievs viens
Šajās dienās Karaļa kalnā tiek gaidīti svētceļnieki, kas dodas uz Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. Nakšņošanas vietu jau pieteikusi grupa no Madonas draudzes, Jānis sola pacienāt ar tēju un zupu. Par Kristus Karaļa kalnu ir priecājušies gan svētceļnieki no tradicionālajām katoļu zemēm, no Francijas, Itālijas, gan arī tūristi no Dienvidāfrikas, Saūda Arābijas. Jāni nedaudz skumdina tas, ka vietējā baznīcas vadība Karaļa kalnu uzņemot ar zināmu skepsi, gandrīz vai kā konkurentu. «Paskaties, te ir Bībele, svēta grāmata! Mēs cenšamies attēlot Bībeles notikumus mākslas valodā, skulptūrās. Arī baznīca būs veltīta Trīsvienīgajam Dievam par godu un saistīta ar visām konfesijām. Jēzus Kristus nekur evaņģēlijā nav teicis, ka jūs būsiet tur katoļi, luterāņi, pareizticīgie vai vēl kādi, bet katra konfesija uzskata, ka tikai viņiem ir tas pareizais ceļš pie Dieva. Vai man kā katolim būtu jājūtas pārākam, piemēram, kaut vai par manu sievastēvu, kas ir vecticībnieks? Dieva priekšā mēs visi esam vienādi.»
Tagad uz Karaļa kalnu brauc kāzinieki, brauc ģimenes, kuras stāda rozes par godu kādam nozīmīgam notikumam. Karaļa kalna brīvprātīgā gide Terēzija rāda atsauksmju grāmatas, kurās ieraksti ir dažādās pasaules valodās. «Es jutos šajā vietā apmīļots ar Dievu,» rakstīts ar neveiklu bērna roku.
«Jā, no manis šo zemi daudzreiz gribēja atpirkt, pat par labu naudu. Bet saproti, ja te viss attīstās Dievam par godu, tad tas ir pavisam cits gandarījums, nekā ielikt makā labu naudu. Es pats šeit svētdienās atbraucu atpūsties, nolieku mašīnu, eju un priecājos, citreiz pat paguļu, jo te ir tāds miers. Skaties, ka arī citi dara to pašu, tad ir prieks,» saka Jānis Stupāns.