Sanākot piemaksāt
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts J. Klaužs, kuram uzticēts darbs divās komisijās, norāda uz nekorektu apmeklējuma uzskaiti: «Skolā bērniem pie kavējuma ieraksta, vai tas ir attaisnots vai ne. Saeimā šāda analīze netiek veikta.» Viņa kavējumu iemesli ir vairākas slimības lapas un bezalgas atvaļinājums. «Es dzīvoju Līvānos un nobraucu 500-600 kilometru. Tā kā degvielas cena ir cēlusies, man sanāk piemaksāt, lai atbrauktu,» stāsta deputāts un piebilst, ka iepriekš, kad par komisiju apmeklējumu bijušas piemaksas, viņš varējis nopelnīt vismaz degvielai. 2010. gadā, reformējot deputātu atalgojuma sistēmu, Saeima atteicās no piemaksām par komisiju un apakškomisiju apmeklēšanu. J. Klaužs nekautrējoties sūrojas, ka tagad benzīnam nopelna, strādājot biznesā.
Arī ZZS deputāts Rihards Eigims apmeklējis tikai nedaudz vairāk nekā pusi no divu komisiju sēdēm, kurās viņš strādā. Kā stāsta deputāts, abu komisiju sēdes notiek trešdienās un tās viņš apmeklē. Taču papildus viena no komisijām strādā arī otrdienās, un šo laiku R. Eigims izvēlas pavadīt, tiekoties un runājot ar cilvēkiem Latgalē. «Latgale ir prioritāte. Tur ir daudz cilvēku, daudz problēmu,» saka ZZS deputāts.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidro, ka deputāti kavē nevis speciāli, bet viņiem ne vienmēr ir interese strādāt konkrētajā komisijā. «Mūsu frakcijā ir daudz tautsaimnieku un tādu, kas gribētu strādāt Pašvaldību komisijā, bet visi nevar būt vienā komisijā,» norāda A. Brigmanis. Vaicāts par atalgojuma samazinājumu neattaisnotu komisiju sēžu kavējumu dēļ, frakcijas vadītājs pieļāva, ka tas varētu līdzēt.
«Deputāta darba būtība ir darbs komisijās, un es neesmu slinkojis,» saka Saskaņas centra deputāts Jānis Ādamsons, kurš darbojas divās komisijās un divās apakškomisijās. Viņš 11. Saeimas pirmajos piecos darba mēnešos apmeklējis 52% no komisiju un 35% no apakškomisiju sēdēm. Speciāli kavējis neesot, bet vairākkārt bijis komandējumos vai slimojis, kā arī komisijas uzdevumā apmeklējis konferenci. Daudz skeptiskāks viņš ir pret apakškomisijās skatītajiem jautājumiem: «Apakškomisiju sēdes izvērtēju, kuras apmeklēt, jo tur dažreiz ir tādas glupības,» uzskata J. Ādamsons.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) 11. Saeimas laikā kavējusi vairākas komisiju sēdes - martā viņa apmeklējusi 60%, kopumā piecos mēnešos - 68%. Kavēšana gan vienmēr bijusi saistīta ar viņas kā Saeimas priekšsēdētājas darbu - ārvalstu amatpersonu un dažādu delegāciju uzņemšanu vai piedalīšanos pasākumos.
Plāno skaidrot iemeslus
No divām uzticētajām komisijām J. Klaužs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes apmeklējis retāk - tikai trešdaļu sēžu. Šīs komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) ar smaidu atzīst, ka viņam netraucē, ka opozīcijas deputāts neierodas uz sēdēm, un, iespējams, valdošajām partijām tas ir pat labāk.
Gan J. Klaužs, gan J. Ādamsons, gan A. Latkovskis norādīja uz nekorektu komisiju apmeklējuma uzskaiti, kur netiek atzīmēts kavējuma iemesls. «Deputāti neuztraucas, ka viņi nepiedalās komisijas sēdēs un ir komandējumā. Šeit [komisijās] neviens neiesniedz slimības lapu, un līdz ar to parādās tikai tas, vai ir sēdē,» skaidro A. Latkovskis.
Saeimas Kārtības rullī paredzēts - ja deputāts bez svarīga iemesla izlaidis trīs komisijas sēdes pēc kārtas, priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai, bet, ja arī pēc tam viņš neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma viņu var atsaukt un ievēlēt citu. Tomēr šo Kārtības ruļļa pantu izpildīt nebūtu vienkārši pašlaik trūkstošās kavējumu iemeslu uzskaites dēļ.
Pēc Dienas interesēšanās par kavējumiem Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti nosprieduši skaidrot iemeslus, kāpēc viņu kolēģi mēdz neierasties uz sēdēm. Viņi vienojušies vērsties Saeimas kancelejā par iespēju pēc sēdēm norādīt to kavēšanas pamatojumu. Līdzīgi kā līdz šim to darītu komisijas konsultants, un deputātam būtu noteikts laiks, kurā var skaidrot iemeslu. Tas ļautu redzēt, cik liela daļa no kavējumiem bijusi attaisnota un cik ne.
Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka norāda uz tendenci, ka deputāti, kuri maz apmeklē komisiju sēdes, to dara atkārtoti. «Vēlētāji deputātus ir ievēlējuši, lai viņi strādātu, un, salīdzinot ar plenārsēdēm, komisijās darbs ir aktīvāks. Redzam, ka daudzi vienkārši ignorē. Saeimai vajadzētu vērsties pret tiem, kuri regulāri kavē,» norāda L. Stafecka.
Par plenārsēžu neapmeklēšanu deputātiem tiek atvilkts no atalgojuma, savukārt uz komisijām šādi noteikumi neattiecas. Politikas analītiķe pieļauj, ka apmeklējuma sasaiste ar atalgojumu varētu būt efektīva. Savukārt Saeimas priekšsēdētājas S. Āboltiņas ieskatā pašlaik nav pamata aktualizēt šādu jautājumu - ja būtu apdraudēts normāls Saeimas komisiju darbs, tas varētu būt darba kārtībā. Tajā pašā laikā viņa kritizē arī iepriekš pastāvošo piemaksu sistēmu. «Manuprāt, iepriekšējā sistēma, kad par Saeimas komisijas sēžu apmeklēšanu tika noteikta atbilstoša atlīdzība, nav pareiza pēc būtības, jo samaksa nedrīkst būt motivējošs faktors pildīt deputāta pienākumu. Patlaban ikvienam pilsonim, kas piedalījies vēlēšanās, ir iespēja noskaidrot komisiju sēžu apmeklējumu, tādējādi izvērtējot noteiktu deputātu vai pat atsevišķu frakciju darbu,» norāda S. Āboltiņa.
Lai gan deputātu dalība komisijās ļauj politiskajiem spēkiem paust savu viedokli vēl likumprojekta izskatīšanas stadijā, tomēr katra individuālais apmeklējums iespaido arī kopējo parlamenta darbu - šogad kvoruma trūkuma dēļ nav notikušas vairākas komisiju sēdes. Trīs reizes šī iemesla dēļ nav notikušas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes par Latvijas krājbankas uzraudzību un vienu reizi - Nacionālās drošības komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde. Vēl lielāks ir nenotikušo apakškomisiju sēžu skaits.