Medvedeva cīņa
Krievijā alkoholisms kļuvis par lielāko sociālo problēmu, tā dēļ valstī ik gadu mirst pusmiljons cilvēku. Līdz šim bijuši vairāki mēģinājumi ar to cīnīties, tomēr tie vienmēr izrādījušies neefektīvi. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pērn paziņoja, ka sāk vērienīgu pretalkoholisma kampaņu.
Kopš 1. janvāra spēkā stājušies noteikumi par minimālo cenu degvīnam, tādēļ tagad par to jāmaksā dārgāk. Vēl pērn puslitrs degvīna maksāja vidēji 50 rubļu (Ls 0,90), taču tagad tas nedrīkst maksāt lētāk par 89 rubļiem (Ls 1,60).
Savukārt no 1. septembra Krievijas galvaspilsētas Maskavas veikalos no pulksten 22.00 līdz 10.00 būs aizliegts tirgot alkoholiskos dzērienus, kuru stiprums pārsniedz 15%. Pašlaik stiprā alkohola tirdzniecība megapolē aizliegta no pulksten 23.00 līdz 8.00, izņemot atsevišķus diennakts veikalus.
Krievijas valdības plāns arī paredz aizliegt kioskos tirgot stipro alu, kurā alkohola daudzums parasti pārsniedz 9%. Alus un alkoholisko kokteiļu bundžu tilpumu varētu samazināt no 500 līdz 330 mililitriem.
Skeptiķi uzskata, ka stingrie ierobežojumi veicinās nelegālā alkohola ražošanu. Jau pašlaik 50% degvīna tirgus aizņem pašbrūvētā «samogonka». Ārsti uztraucas, ka kaismīgākie alkohola cienītāji sāks vairāk lietot tehnisko spirtu un odekolonu.
Lēmuma atbalstītāji domā, ka ir labi jebkādi līdzekļi, lai samazinātu krievu pārmērīgās dzeršanas paradumu (gadā viens iedzīvotājs izdzer 18 litrus absolūtā alkohola). Ārvalstu speciālisti tomēr apgalvo, ka efektīvāk pret problēmu var cīnīties, palielinot akcīzes nodokli un samazinot tirdzniecības vietu skaitu.
Nost ar pļēgurošanu!
Krievijā stingrāku alkohola politiku pamato ar tautas glābšanu no nodzeršanās posta, bet britu priekšstāvji ar stingrākiem noteikumiem vēlas izskaust tā saucamo binge drinking jeb neprātīgo «plostošanu» nedēļas nogalēs un lēto alkoholu, ko ar īpašām atlaidēm piedāvā veikalos.
Pirms dažām nedēļām Mančestras pašvaldība paziņoja, ka ieviesīs alkohola minimālo cenu, lai viena absolūtā alkohola vienība (10 mililitru) nemaksātu lētāk par 50 pensiem (42 santīmiem), raksta BBC. «Ir nepieciešams panākt, lai lielveikali nepārdotu 20 bundžas alus par piecām mārciņām (4,2 latiem),» ideju apsveica Lielbritānijas premjerminists Deivids Kamerons. Viņš uzskata, ka jāizskauž britu prakse pirms klubu vai krogu apmeklējuma mājās salietoties lielveikalos iegādāto lēto alkoholu, lai jau krietnā reibumā dotos izklaidēties.
Savukārt sabiedriskās organizācijas Alcohol Concern aprēķini liecina, ka gadījumā, ja cena par vienu alkohola vienību būtu 50 pensu, noziedzīgu nodarījumu skaits ik gadu samazinātos par 45 tūkstošiem, bet slimnīcām būtu par 97 tūkstošiem pacientu mazāk. Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati rāda, ka 2008. gadā reģistrēts 9031 nāves gadījums, kas saistīts ar alkoholu. Bet cīņa ar pārmērīgas dzeršanas radītajām sekām valstij gadā izmaksājot 13 miljardus mārciņu (11 miljardus latu).
D. Kamerona vadītā konservatīvo un liberāldemokrātu koalīcijas valdība secinājusi, ka 2005. gada likums, kas atļauj bāriem strādāt visu diennakti, tieši veicinājis noziedzības pieaugumu, nevis radījis «kafejnīcu kultūru», uz ko cerēja tolaik valdošie leiboristi. Valdība nolēmusi piešķirt pašvaldībām tiesības noteikt, ka bāri var strādāt ne ilgāk kā līdz pusnaktij.
Iekšlietu ministrija ierosinājusi slēgt veikalus un bārus, ko atkārtoti pieķer alkohola pārdošanā nepilngadīgajiem. Iecerēts arī dubultot sodu par grādīgo dzērienu tirgošanu pusaudžiem, tas sasniegtu 20 tūkstošus mārciņu (17 tūkstošus latu).