Labāk paļauties uz draugu ieteikumiem

Arī šeit pieraksts nesagādā grūtības, piezvanu tikai divas stundas iepriekš. Sagaida pats direktors. Servisa telpa nav lielas - divi pacēlāji. Blakus aiz durvīm kāda istaba (izrādās kabinets). Mani iekšā neaicina, piesēžu servisā uz noputējuša beņķa blakus pacēlājam. Laimīgā kārtā serviss ir silts un samērā kārtīgs, tāpēc nesagādā grūtības gaidīt stundu. Apkārt slāj trīs darbinieki zilos kombinezonos. Nerodas sajūta, ka viņi dikti aizņemti, tāpēc visa uzmanība tiek veltīta manam auto. Pēc kāda mirkļa viens no zilā kombinezona īpašniekiem ar datoru dodas uz auto un informē, ka pārbaudīs elektroniku. Man iebildumu nav, pastāstu par sūdzībām, taču, kad vaicāju, vai elektronikas pārbaude nāk komplektā ar ritošās daļas pārbaudi (jo tikai to pieteicu), darbinieks nedroši atbild apstiprinoši. Uz brīdi novēršu skatienu, un rau! IT speciālists jau kaut kur nemanot aizslīdējis projām, nebilzdams ne vārda. Diagnostikai beidzoties, direktors pastāsta par ķibelēm, kuras piemeklējušas auto, un sniedz tāmi līdz ar vizītkarti. Dodos maksāt par sniegto pakalpojumu uz omulīgo kabinetu, tikmēr kāds darbinieks grasās mainīt izdegušās spuldzītes priekšējam lukturim. Saku, ka man nav laika gaidīt. Mani neviens nedzird. Atkārtoju, ka mainīt nevajag. Bet mani arvien ignorē. Beidzot kāds cits darbinieks aizrāda, un mašīna tiek izdzīta ārā. Pirms braucu projām, man piesaka, lai šodien noteikti piezvanu un dodu atbildi par remontu.

Pieraksts nesagādā grūtības - atliek vien piezvanīt, norunāt vēlamo laiku, un esmu klāt. Centrs liels, taču netīrīgs un haotisks. Uzgaidāmās telpas nav. Kad nododu automašīnu meistaram, pati uzprasos gaidīt kādā citā vietā, kur iespējams piesēst, lai nav jāstāv eļļas peļķē turpat blakus pacēlājam. Aicina uz biroju turpat blakus (pēc visa spriežot, šeit darbojas servisa vadītājs). Attieksme kā pret sievieti visai nievājoša. Laikam jau šeit nepiedien atrasties cilvēkam, kas nav tehniski izglītots. Turklāt saņemu no kāda darbinieka, šķiet, no servisa vadītāja, dzēlīgu piezīmi, vai tiešām netēloju, ka neesmu blondīne. Lai arī komplimentus viņš izteikt nemāk, pārdevējs nav slikts - visām konstatētajām ķibelēm tiek pievienota drāma par to, kas gan varētu notikt, ja konkrēto defektu nenovērsīšu. Īsāk sakot, ar šādu auto uz Vāciju labāk nedoties. Kad pasmaidu par teikto, kungs nedaudz aizsvilstas, vai tiešām nesaprotu lietas nopietnību?! Ar mani jokus šeit neviens nedzenot. Aizdzenu no sejas smaidu un gaidu. Pēc aptuveni stundu ilgas gaidīšanas saņemu mašīnu. Esmu pārsalusi. Laimīgā kārtā auto izdzīts ārā pa šaurajiem vārtiem. Zobus klabinot, dodos prom - laikam jau šī vieta domāta kādam rūdītākam autoķibeļu piemeklētam vadītājam.

Lai pierakstītos uz vēlamo laiku un datumu, zvanu vienu darba dienu iepriekš. Kad ierodos, gaidīt nav nepieciešams. Apkalpo laipns menedžeris. Kamēr cīnāmies ar birokrātiju, mašīna tiek nodota mehāniķim, un diagnostika, man nemanot, jau sākusies. Drīz vien dzirdu mehāniķi saucam, vai izdegušās spuldzītes mainām. Saku, ka šodien neko nedarām, tikai pārbaudām. Izskatās, ka menedžeris nesaprot. Viņš saka, ka ar šādām gaismām pārvietoties nedrīkst, Ceļu policija varot piesieties. Kad aizpildītas visas formalitātes un esmu kļuvusi par klientu (tā esot izdevīgāk), diagnostika vēl nav galā. Pēc teju pusotras stundas mehāniķis pasludina spriedumu - uz Vāciju braukt var, vienīgi dažas lietas jāsakārto. Galvenās esot bremzes, taču brīdina, ka ar amortizatoru arī drīzumā var gadīties ziepes (tā «uz aci» izskatās - konkrētajā servisā nav stenda). Izliekos, ka nevēlos izaicināt likteni, tā teikt, labprāt mainītu to pēc iespējas ātrāk, ja reiz ir aizdomīgs. Man skaidro, ka nekas traks jau neesot - ja arī amortizatoram kas notiks, efekts būšot kā braukt ar dīvānu, bet uz priekšu tikšu. Tad mehāniķis palūkojas apkārt un klusām saka - ja nauda makā spiež, tad maini, bet domāju, ka pusgadu vēl toč' nobrauksi. Dodos projām ar ziņu auto īpašniecei - jāsāk krāt naudu, pusgads laika vēl ir.

Laikam arī šim servisam patlaban darāmā ir mazāk nekā brīvā laika, tāpēc tikai pāris stundu iepriekš pierakstos uz diagnostiku. Esmu klāt. Telpas lielas (serviss kopā ar veikalu). Klientu tikpat kā nav. Piesaku vien, lai pārbauda ritošo daļu. Sajūta nedaudz kā baltajai vārnai, atrodoties tik lielās telpās teju vienai. Taču jāteic, beidzot jūtos kā pie cilvēkiem: neuzbāzīgs klientu apkalpošanas speciālists, turpat uzgaidāmais stūrītis ar preses izdevumiem, rotaļu laukumu bērniem un vēl TV ar pulti - izklaidējies, kā vēlies. Arī kafija dabūjama, kas dienas beigās noderēs pirms kārtējās garās nīkšanas. Pirms beidzas gaidīšanas laiks, pie manis piesteidz darbinieks: «Vai logu šķidrumu papildināsim?» Norādu, ka šodien tikai veicam diagnostiku. Mani gan nedaudz pārsteidz, kāpēc nepiedāvāja nomainīt priekšējam lukturim tuvās gaismas spuldzītes (tas, šķiet, būtu svarīgāk, spriežot pēc iepriekšējā servisa, kur tās nomainīja gandrīz pret manu gribu). Vēl pēc kādām pārdesmit minūtēm mani no tāluma kāds sauc: «Citroen īpašniece!» Tā kā esmu iegrimusi žurnālā, pēc mirkļa atskan skaļāks atkārtots sauciens. Atsaucos un dodos saņemt verdiktu (tikai pie sevis prātoju, kāpēc tad nekliedza, kad piedāvāja logu šķidrumu). Saņēmusi defektu sarakstu, dodos uz blakus esošo veikalu, lai noskaidrotu rezerves detaļu cenas, un prom - remontēsimies kaut kad vēlāk.

Automašīnas marka: Citroen
Modelis: C5
Izlaiduma gads: 2005
Diagnostiku veic tikai ritošajai daļai. Konkrētu saistītu sūdzību nav, vienīgi vēlos pārbaudīt mašīnu, pirms dodos tālākā braucienā