Tīrs nams, viegla miesa
Viņa jau visu sagatavojusi bluķa sadedzināšanai. Pārējie ir mērķtiecīgi gatavojušies šim brīdim. Katram ir līdzi pagale, kurā iegravētas zīmes vai ierakstīts kaut kas ar zīmuli.
Viņa vada rituālu, kur iekšējā tumsa transformēsies ārējā gaismā. Bluķis ir tikai rituālam nepieciešamā materiālā daļa, līdzīgi kā svētbilde baznīcā, kuru uzlūkojot lūdzēji var identificēt un personificēt kāda svētā esamību. Oša, ozola, kļavas bluķis ir kā putekļusūcējs, kas savāc negatīvās domas, tumšos darbus un neizlabotās kļūdas.
«Ja pasauli varam uztvert kā kopumu, tad mēs katrs un ikviens esam atbildīgi, lai vairotu gaismu. Latviešos vēl joprojām ir ģenētiski iekodētais dabas kods, mēs esam saglabājuši saistību ar dabu, un ar to vajadzētu lepoties, nevis kaunēties,» man stāsta pareģone. «Domu spēks mums ir ļoti spēcīgs - un Latvija ir tā vieta uz zemes, kur domas materializējas tikpat ātri un mirklīgi kā garīgajos centros kaut vai Indijā.»
Savā starpā sanākušie neko daudz nerunā. Ievēro klusēšanas rituālu. Iepriekšējā vakarā atturējušies no smaga ēdiena. Reģe paņem kadiķa zaru un aizdedzina, apstaigā istabu. Viņa tā ir darījusi katru ceturtdienu kopš Mārtiņiem. Viņa ir sagatavojusies Saulgriežu mistērijai - lai viņas nams būtu tīrs un miesa nebūtu smaga.
Kopā kā taureņa spārni
Visi dodas laukā, silti saģērbušies. Rokās - skaisti, rakstaini adīti dūraiņi. Bluķim tiek piesietas līdzpaņemtās pagales. Ap lielo oškoka bluķi apsien striķi, garo galu kāds apņem ap vidu, un sanākušie dodas atbildīgajā ceļā. Kāds skandina zvaniņus, ritmu piedod vella bunga - garā koka zarā izveidots sitamais instruments. «Labos garus sasauc ar zvaniņiem un maigām skaņu vibrācijām, tumšos garus atbaida ar bungām vai gonga skaņām.»
Katra zīme bluķī nozīmē kādu emociju kopumu, kas traucējusi, kādu negatīvo domu, kas apsēdusi cilvēku, no kuras viņš vēlējies tikt vaļā. Vilkšana ir smags un vienlaikus atbildīgs darbs. Cits citu nomainot, bluķi velk ap māju, ap sētu. Visi brien, sniegs gurkst, tālumā aizplūst zvaniņu skaņas. Cits ar citu gājēji tumšajā pēcpusdienā ir saistīti kā pēc taureņa spārna efekta principa - cits citam palīdz tikt vaļā no bailēm no dzīves, nedrošības par sevi, nesavaldības pret tuviniekiem, darba zaudējuma. Ko nu katrs ierakstījis uz savas sadedzināmā pagales.
Labās domas veidotāji
Kad pie ugunskura tiek pievilkts bluķis, tas ir kā liela sniega pika, mazās pagales velkas nopakaļus. Bluķis deg čūkstēdams. Simboliskās ļaunuma zīmes bluķī sadeg, ja to baksta, pagroza, neatstāj gruzdēt.
«Domā, ko domā!» saka reģe. «Cilvēku domas materializējas, un rituāli ir veids, kā šo domu aizvadīt līdz Dievam, Kosmosam, Visumam - var saukt, kā grib. Tāda ir arī buršanās, pieburšanas definīcija - ar rituālu un domu spēku burvis suģestē uzklausītāju.»
Mainās rituālu forma, mainās domas un afirmācijas vārdi dažādos rituālos, bet saulgriežu rituālu saturs paliek nemainīgs. Rituāls ir cilvēka kā dabas daļas sasaiste, augšup ceļošās, labās domas egregora veidotājs. Mūsdienās nekas nav mainījies - tev būs melnu muti smagu bluķi vilkt, lai pēc tam gaišais gars gavilētu.