Tagad vīrietis mediķiem saka: viņš izvilcis laimīgo lozi, būdams pirmais slimnieks, kuram Latvijā, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, veica šo operāciju. Tā notika pagājušajā piektdienā - 14. janvārī. Mediķi pacienta stāvokli vērtē kā apmierinošu, viņš jūtoties labi, un prognozē: ļoti iespējams, viņš varēs strādāt un būs nodokļu maksātājs. Svētdien viņš saviem spēkiem nostājās pie gultas.
Rindā uz aknu transplantācijas operāciju pašlaik ir aptuveni 30 pacientu ar neārstējamām aknu slimībām, diviem no viņiem ir nepieciešama neatliekama transplantācija, raksturo P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķi. Pirmais pacients, kuram tagad operācija veikta, to gaidīja gadu. Aknu transplantācijas valsts pieaugušajiem neapmaksā, tikai bērniem ārvalstīs. Tāpēc tā Latvijā bijusi sāpīga tēma jau vairākus gadus. Tā īpaši skaļi izskanēja aizpērn, kad kāds 21 gadu vecs puisis, kuram bija nepieciešama šī operācija, izlēca pa logu un nositās. Vēl daži slimnieki - arī spēka gados - ilgstoši vākuši ziedojumus operācijai ārvalstīs. P. Stradiņa slimnīcas mediķu komanda aknu transplantēšanai gatavojās vairākus gadus, viņi stažējās ārvalstīs, slimnīca arī iegādājās aparatūru. Operāciju slimnīca apmaksāja no maksas pakalpojumos iegūtajiem līdzekļiem un mācību un zinātnes līdzekļu naudas.
Pati sarežģītākā
«Mēs esam pierādījuši, ka slimnīcā ir kvalificēti speciālisti šīs sarežģītās operācijas veikšanai. Tuvākajā laikā pārrunāsim ar Veselības ministrijas (VM) un Veselības norēķinu centra pārstāvjiem par iespējām iekļaut šo operāciju valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā,» saka Arnolds Atis Veinbergs, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Tiesa, slimnīca ar šādu lūgumu VM vērsusies arī iepriekšējos gados, taču vienmēr sekojis atteikums ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ. Slimnīcas vadītājs arī saka: politiķiem vajadzētu padomāt, pirms viņi samazina budžetu veselības aprūpei, jo, to darot, sarūk arī iespēja sniegt kvalitatīvus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Slimnīcas ārsti uzsver - aknu transplantācijas operāciju nekādā ziņā nevar saukt par ambiciozu vienreizēju operāciju, tās viņi iecerējuši veikt arī turpmāk.
VM pārstāve Egita Pole saka - neko nevaram solīt. Šogad naudas jau pietrūkstot izmaksu ziņā lētākām pozīcijām, bet par nākamā gada budžetu nevar spriest. Taču VM augsti vērtējot to, ka Latvijas mediķi kārtējo reizi apliecinājuši savu profesionalitāti. Tiesa, citviet Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, pacientam aknu transplantāciju veic par valsts vai sociālās apdrošināšanas fonda līdzekļiem.
Profesors Jānis Gardovskis, kura vadībā veikta šī pirmā operācija, saka: «Aknu transplantācija ir vissarežģītākā no transplantācijas operācijām. Dažādu specialitāšu ārsti, māsas komandā izdarīja unikālu darbu.» J. Gardovskis arī norādīja, ka līdz šim Latvija bijusi pēdējā no Eiropas Savienības valstīm, kur netika veiktas šādas operācijas. Tajās svarīga ir adekvāta donora atrašana, pacienta sagatavošana operācijai, anestēzija transplantācijas laikā un pēcoperācijas etaps reanimācijā. Turklāt donorus atrast nav viegli, jāsakrīt ne tikai asinsgrupai, aknām arī jābūt veselām.
Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Rafails Rozentāls saka: «Protams, situācija ar orgānu donoriem ir traģiska visā pasaulē - pieprasījums vienmēr ir lielāks nekā piedāvājums.» Pieaugušajiem pārsvarā ārsti transplantē mirušu cilvēku orgānus.
Latvijā izmaksā lētāk
Arī 46 gadus vecajam pacientam, kurš sirga ar sklerotizējošo holangītu, Stradiņa slimnīcā ārsti transplantēja aknu no miruša donora, kuram bija iestājusies smadzeņu nāve. Trīs gadus pirms šīs operācijas slimnīcas mediķi mērķtiecīgi veidoja pacientu sarakstu, kuriem nepieciešama aknu transplantācija, stāsta P. Stradiņa slimnīcas ķirurgs Jānis Vilmanis, Aknu transplantācijas grupas koordinators. Operācijas komanda - gastroenterologi, ķirurgi, transplantologi, anesteziologi reanimatologi - stažējās Stokholmā, Vācijā un citur ārzemēs, lai varētu veikt aknu transplantāciju. «Visa komanda strādāja uz entuziasma pamatiem, ārpus mūsu darba laika papildus tam, ko ikdienā darām,» piebilst J. Vilmanis.
39. sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Eva Strīķe par pacienta stāvokli saka: «Vakar viņš bilda, ka jūtas tik labi, kā neesot juties pēdējo pusgadu vai gadu.»
J. Gardovskis pieļauj: Latvijā gadā būtu jāveic aptuveni 15-30 aknu transplantācijas operācijas. Eiropā šī operācija maksā vidēji 200 000 eiro, saka A. A. Veinbergs. Taču P. Stradiņa slimnīcai tā izmaksāja ap 30 000-40 000 latu. Šī summa ietver pacienta izmeklēšanu ilgākā laika posmā pirms operācijas, pašu operāciju un specifiskos imūnsupresijas medikamentus, ko pacients saņem pēcoperācijas laikā.