Konkursa pastāvēšanas vēsturē (tas dibināts 1937. gadā) laurus līdz šim izcīnījuši Latvijas vijolnieki Filips Hiršhorns (1. vieta, 1967.), Gidons Krēmers (3.vieta, 1967.), Baiba Skride (1. vieta, 2001.) un Vineta Sareika (laureāte, 2009.).
«Tikai laureāts. Bet varētu teikt arī - lielākā konkursa laureāts. Esmu gandarīts,» pa tālruni no Briseles atsaucās A.Osokins, norādot, ka godalgoto pirmo vietu līdz ar iespaidīgo 25 000 eiro naudas prēmiju žūrija piešķīrusi Krievijas pianistam Denisam Kožuhinam. Konkurss Briselē risinājās visu maija mēnesi trīs kārtās, kur pēc ierakstu atlases aicināja 83 pretendentus. Briselē ieradās 63 pianisti no 19 valstīm, pusfinālam izvirzīja tikai 24 dalībniekus, finālam - 12. Visi finālisti ir konkursa laureāti un balvā saņems starptautisko konkursu kontekstā vērā ņemamu naudas balvu - 4000 eiro.
Pianisti muzicēja sešos publikas pārpildītos fināla koncertos. Katram bija jāatskaņo klasiskā sonāte, klavierkoncerts, kā arī obligātais mūsdienu opuss - 22 gadus vecā korejiešu komponista Žona Minjes Target (Mērķis) klavierēm un orķestrim. Tā notis mūziķiem izsniedza tikai nedēļu pirms uzstāšanās, un tas bija jāapgūst izolētiem no pasaules: bez telefonsakariem, radio, TV un interneta. «Katram karalienes Elizabetes kapelā ierādīja divas istabiņas: vienā gulta, otrā - klavieres. Pat ja pasaulē iesāktos karš, mēs to nezinātu,» stāsta A. Osokins.
Pianists atzīst, ka iemācīties sarežģīto un spēlēšanai neērto jaundarbu bijis visgrūtākais uzdevums. «Es to mācījos no rīta līdz vakaram, taču vēl ceturtajā dienā likās, ka nevarēšu to nospēlēt. Neesmu radis tik ātri apgūt skaņdarbus,» stāsta A. Osokins, kurš finālā 27. maijā atskaņoja arī V. A. Mocarta 5. sonāti un S. Prokofjeva 3. klavierkoncertu. Uzstājoties palīdzējis lieliskais kontakts ar diriģenti, savukārt ļoti traucējis tūļīgais lapu šķīrējs, kurš ar drukno augumu aizsedzis skatienam diriģenti.