Vienotības pārstāvis uzsvēra, ka partijām kopā jāstrādā pie piedāvājuma, lai rīdzinieki redzētu, ka tagad Rīgā pie varas esošajam SC ir nopietna alternatīva. Vienotība plāno uzrunāt abas koalīcijas partijas - VL-TB/LNNK un Zatlera Reformu partiju -, kā arī Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju (LZP), lai gan to nodomi, paziņojot par startēšanu atsevišķi, neizmantojot pašvaldību vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienības karogu, pašlaik esot neskaidrāki, atzina A. Kampars.
Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks Dienai apstiprināja, ka LZP plāni nemainās - tā jau kongresā paziņoja, ka Rīgas domes vēlēšanās kandidēs ar savu sarakstu un, ļoti iespējams, mēra kandidāts būs Saeimas deputāts Raimonds Vējonis. Te jāatgādina, ka arī 2009. gadā vairākas partijas pieteica sevi līderu vadībā, kuri iepriekš strādāja Saeimā vai pat Eiropas Parlamentā, bet pēc gada viņi domi pameta, lai kandidētu uz Saeimu, - spilgtākie piemēri ir Ainārs Šlesers (LPP/LC) un Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība), no kuriem ne viens, ne otrs vairs nav pie varas.
V. Silenieks atzina, ka piedāvājums latviskajiem spēkiem tuvināties pirms pašvaldību vēlēšanām no polittehnoloģijas viedokļa varētu būt saprotams, zinot, cik daudzas partijas iepriekš neiekļuva Rīgas domē. 2009. gada jūnijā piecu procentu barjeru Rīgā pārvarēja tikai četri politiskie spēki. Saskaņas centrs ieguva 26 mandātus, Pilsoniskā savienība - 14, LPP/LC - 12, Jaunais laiks - 8. Aiz svītras palika Sabiedrība citai politikai, kuru atbalstīja 3,83%, Tēvzemei un brīvībai/LNNK - 3,3%, Zaļo un Zemnieku savienība - 1,98%, Tautas partija - 1,96%, Visu Latvijai! - 1,87%, LSDSP - 1,24%. Tomēr nebūtu labi sadalīt sabiedrību latviešos un krievos, uzskata V. Silenieks. Latvijas Zemnieku savienības valde nākamnedēļ izvērtēs vairākas iespējas - iet ar savu komandu, pieņemt piedāvājumu veidot kopīgu sarakstu ar esošajām varas partijām vai arī - ar kādu jaunu politisko spēku, kurš vēl sevi nav pieteicis, - teica LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis, neatklājot, kas varētu būt vēl nezināmie partneri.
«Tas ir diskusiju jautājums,» uzskata ZRP priekšsēdis Valdis Zatlers, atgādinot, ka Rīgas domes vēlēšanas ir mēra kandidātu cīņa. Tāpēc jāsaprot, vai iespējams atrast spēcīgu saraksta līderi, ap kuru visi var vienoties. V. Zatlers piekrīt, ka ir jāpārtrauc kārtība, ka pašvaldība «tiek izmantota kā iedzīvošanās avots un naudas tērēšanai īstermiņa mērķiem», tā vietā sagatavojot piedāvājumu Rīgas attīstībai ilgtermiņā. Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājam Raivim Dzintaram personīgi ideja par latvisko partiju tuvināšanos Rīgā šķiet simpātiska, bet partijā vēl notiekot diskusijas arī par iespēju kandidēt ar atsevišķu sarakstu. Nacionālajā apvienībā ir cilvēki, kas domā, ka mēra kandidāts varētu būt Jānis Birks, kurš jau ir vadījis Rīgas domi. Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdis J. Birks Dienai atklāja, ka, visticamāk, uz šo posteni vairs nepretendēs. Neviena cita partija vēl nevarēja nosaukt varbūtējos kandidātus domes priekšsēža amatam.