Rietumvalstis, kuras saniknoja Krievijas lēmums neatbalstīt ANO sankcijas pret Sīriju, solījušas pastiprināt sankcijas pret Damasku.
Rīkošot referendumu
Kopā ar S. Lavrovu Damaskā ieradās Krievijas Ārējā izlūkdienesta vadītājs Mihails Fradkovs. Krievijas Ārlietu ministrija paskaidroja, ka augstās amatpersonas Sīrijā ieradušās, jo Maskava vēloties panākt «pēc iespējas drīzāku situācijas stabilizēšanos Sīrijā, balstoties uz demokrātiskām reformām, kuru laiks ir pienācis».
Sīrijas valsts televīzija otrdien demonstrēja kadrus, kuros redzami simtiem smaidošu cilvēku, kas uz Damaskas lielākā ceļa sagaida S. Lavrovu. Sagaidītāji vicināja Sīrijas un Krievijas karogus, virs viņu galvām arī pacēlās divi lieli karogi, kas bija veidoti no simtiem sarkanu, baltu un zilu balonu.
S. Lavrovs tikšanās laikā ar B. el Asadu esot paziņojis, ka «Krievijas interesēs ir, lai arābi dzīvo mierā un vienprātībā», ziņo aģentūra ITAR-TASS. «Katras valsts vadītājam ir jāapzinās sava daļa atbildības. Jūs savu apzināties,» vēršoties pie B. el Asada, sacījis S. Lavrovs.
Savukārt B. el Asads esot apliecinājis, ka darīšot visu, lai apturētu ilgstošo vardarbību valstī, un esot gatavs runāt ar visiem Sīrijā esošajiem politiskajiem spēkiem.
Pēc tikšanās S. Lavrovs paziņoja, ka B. el Asadam ir nodevis Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vēsti, kuras saturu gan viņš neatklāja. Ministrs arī apgalvoja, ka Sīrijas vadība esot ieinteresēta, lai valstī darbu turpina Arābu līgas novērotāji, kuru skaits pat esot jāpalielina. B. el Asads arī drīzumā izsludināšot referendumu par jaunu Sīrijas konstitūciju.
Pagājušajā piektdienā Krievija un Ķīna bija vienīgās no 15 ANO Drošības padomes loceklēm, kuras balsoja pret Arābu līgas izstrādāto un Eiropas valstu atbalstīto rezolūcijas projektu, kas pieprasīja B. el Asada atkāpšanos, lai sekmētu reformas.
Turcija labos ANO fiasko
Laikā, kad Damaskā atradās S. Lavrovs, B. el Asada militārie spēki ar smago artilēriju apšaudīja valsts trešo lielāko pilsētu Homsu, kas ir opozīcijas galvenais centrs. Cilvēktiesību aktīvisti ziņo, ka pirmdien Homsā nogalināti 95 civiliedzīvotāji. Naktī uz sestdienu Sīrijas armijas ofensīvas rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku. Sīrijas varasiestādes apgalvo, ka Homsā notiekot cīņa pret «teroristiem», kuru mērķis esot sadalīt un kaitēt valstij.
Opozīcijas izveidotās Nacionālās padomes locekle Ketrīna el Tali domā, ka militārais uzbrukums Homsai notiek, lai režīms nodemonstrētu Maskavai, ka B. el Asads kontrolē situāciju valstī. «Viņam nav izdevies iegūt kontroli pār Homsu kopš sacelšanās sākuma, bet tagad, kad viņš redz, ka nepastāv reālu draudu no starptautiskās sabiedrības, viņš vēlas piebeigt pilsētu,» sacīja K. el Tali.
Sadusmotas par Krievijas veto ANO rezolūcijai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis strādājot pie jaunām sankcijām pret Sīriju. Sankcijas paredzot iesaldēt Sīrijas centrālās bankas aktīvus un aizliegt darījumus ar to. Pasākumi arī paredzot aizliegt fosfātu, dimantu, zelta un citu vērtīgu izrakteņu importu un eksportu, aģentūrai Reuters likuši noprast vairāki ES diplomāti.
ES dalībvalstis arī apspriežot iespēju aizliegt komerclidojumus uz un no Sīrijas, tomēr pastāvot maza varbūtība, ka tas tiks pieņemts.
Tikmēr Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans paziņojis, ka Ankara gatavos jaunu plānu Sīrijas situācijas risināšanai, un sacīja, ka ANO rezolūcijas nepieņemšana ir «civilizētās pasaules fiasko».