Lietuvas prezidente strostējusi tirgotājus pēc iepazīšanās ar Lietuvas Konkurences padomes (KP) sniegto «šokējošo» informāciju par tirdzniecības tīklu izmantotajām metodēm. «Tika sniegta informācija, kas liecināja, ka tirdzniecības tīklu peļņas norma pēdējos gados neparasti pieaugusi. Runa bija par tādiem nozīmīgākajiem pārtikas produktiem kā maize, piens, cukurs, sviests. Peļņas norma pieaug, neraugoties uz krīzi un grūtajiem laikiem,» uzsvēris prezidentes preses sekretārs Lins Balsis.
Pētot uzcenojumus Latvijas pārtikai posmā no zemnieka līdz tirgotājam, Latvijas KP «nekādas pārmērības» arī krīzes laikā nav konstatējusi, Dienai teica padomes vadītāja Ieva Jaunzeme. Tiesa, krītoties pieprasījumam, ir sarucis uzcenojums sadrumstalotākajā posmā - lauksaimniecības produktiem. Uzcenojums pārtikas produktiem mazumtirdzniecībā Latvijā kopumā neesot augstāks kā vidēji Eiropā, piebilda I. Jaunzeme. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe saka, ka jautājums par tirgotāju uzcenojumu ir problemātisks ne tikai Latvijā un Lietuvā. «Taču tā vienkārši uzlikt ierobežojumus nevar,» viņa uzskata. Šāds iespējamais solis, pēc I. Jaunzemes teiktā, varētu tikt uztverts kā brīvā tirgus ierobežojums, arī praktiski to būtu visai grūti ieviest.
I. Gulbe zina teikt, ka ir valstis, kas atradušas citu pieeju, piemēram, ASV lielākus uzcenojumus aplika ar nodokli. Tomēr jebkādi tirgotājiem nevēlami nosacījumi valsti var padarīt mazāk pievilcīgu potenciālo investoru acīs. Tieši konkurences paaugstināšanās līdz ar jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū ir labākās zāles, kas tirgus dalībniekiem neļautu pārmērīgi pelnīt, uzskata jomas pārzinātājas. LTVC vadītāja piebilst, ka līdzšinējie - igauņu ķēdes Selver un Vācijas Lidl - mēģinājumi ienākt Latvijas tirgū beidzās nesekmīgi, jo tirgu grūti iekarot divu tīklu - Rimi un Maxima - dominējošo pozīciju dēļ, saka I. Gulbe. Lietuvā esot četras lielas mazumtirdzniecības ķēdes, taču arī tirgus kaimiņvalstī ir lielāks, piebilda I. Jaunzeme.