Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 30. septembris
Menarda, Elma, Elna

Meitiņa nomira nepiedzimusi

Tas ir kas tāds, ko es nenovēlu nevienai sievietei, savu stāstījumu par mājas dzemdībām, kurās viņa šā gada pavasarī zaudēja savu pirmo bērniņu, sāk Ieva (vārds mainīts). Dzemdības sākās ar asiņošanu, un, lai gan likumos skaidri un gaiši ierakstīts, ka šādos gadījumos sieviete jāved uz slimnīcu, vecmāte Dina Ceple telefonsarunās ar satraukušos dzemdētāju to neieteica. Ieradusies pie sievietes mājās aptuveni trīs stundas pēc dzemdību sākuma, viņa tikai konstatējusi, šķiet, bērniņš ir miris.

Ieteica ēst kāpostus

Būdama gaidībās, Ieva zināja, ka vēlas dzemdēt mājās. Viņa ir zaļā dzīvesveida piekritēja, viņai bija lielisks veselības stāvoklis un gandrīz ideāla grūtniecības gaita. Tā kā Latvijā ir tikai divi veselības centri, kas piedāvā mājas dzemdības (Stārķa ligzda un Ģimenes veselības centrs), Ieva nolēma uzticēties Stārķa ligzdas vecmātei, kas ir saņēmusi sertifikātu dzemdību palīdzības nodrošināšanai mājās, - Dinai Ceplei.

Dzemdības sākās pēkšņi, kad Ieva vēl bija 39.grūtniecības nedēļā. «Tā bija svētdiena. Pulksten 11.00 no rīta mans bērniņš vēderā vēl kustējās, žagojās. Piecēlos, aizgāju uz tualeti, atnācu atpakaļ, apgūlos gultā un pamanīju, ka uz gultas sarkans pleķītis - asinis,» stāsta Ieva. «Nevarēju Dinu Cepli sazvanīt. Zvanīju viņas vīram, tad viņa man atzvanīja. Kad izstāstīju, ka man sākusies asiņošana, viņa teica - apsveicu, jūs dzimstat! Bet asiņošana nebeidzās, turklāt mans bērniņš nekustējās,» atceras Ieva. Pēc tam viņa atkal sazvanījusies ar Dinu, sakot, ka asiņu kļūst vairāk. Viņa teikusi, lai ēdot kāpostus, jo tur esot C vitamīns un tas varot apturēt asiņošanu. «Zvanīju mātei, lai viņa ar tēvu brauc uz tirgu un pērk kāpostus. Stundas laikā atveda kāpostus, un es ēdu kāpostus. Visu laiku asiņošana turpinājās. (..) Es ik pa laikam zvanīju vecmātei un reportēju viņai, cik daudz asiņu ir izlijis.» Dina prasījusi, vai ir sāpes, kas liecinātu par to, kas, kā vēlāk atklājās, reāli bija priekšlaicīga placentas atslāņošanās, kas varot letāli beigties gan bērnam, gan mātei. «Bet man nebija vienas no tipiskākajām atslāņošanās pazīmēm - nepārejošas, milzīgas sāpes,» saka Ieva. «Man bija ļoti normālas, panesamas kontrakcijas ik pēc četrām minūtēm. Pēc tam tās kļuva retākas un bērniņš nekustējās. Dina pa telefonu teica, lai mēs viņu, vēl vēderā esošu, pabužinot, pamodinot, gan jau viņš sākšot kustēties. Tad mēs ar vīru sākām runāt ar bērniņu - celies augšā! Viņš nekustējās.»

Kad bērniņš aizgāja?

Kad D. Ceple laikā starp vieniem un diviem ieradusies pie dzemdētājas, viņa, paklausījusies augļa kustības, teikusi - ļoti žēl, bet, šķiet, bērniņš ir aizgājis. Tad viņa ieteica, lai sauc ātro palīdzību. Rīgas Stradiņa slimnīcā, kas atrodas desmit minūšu braucienā no Ievas mājām, pulksten trijos divdesmit viņai tika veikts ķeizargrieziens, kura laikā ārsti izcēluši no Ievas meitenīti - iznēsātu, pilnīgi veselu un... nedzīvu. Bērnu patoloģijas birojā konstatēts, ka bērns miris, iespējams, priekšlaicīgas daļējas placentas atslāņošanās dēļ. Ievai personīgi patologs teicis, ka bērns aizgājis bojā aptuveni divas stundas pirms operācijas. Taču Dienas aptaujātie mediķi uzsver, ka nāves brīdi ir grūti konstatēt. Neviens nevarēs atbildēt, vai Ievas meitiņu bija iespējams glābt.

Trauksmes signāls

Valdības noteikumi nepārprotami norāda, ka asiņošana no dzemdību ceļiem ir iemesls, lai dzemdētāju pārvestu uz slimnīcu. Arī Dienas aptaujātie mediķi ir vienisprātis - asiņošana dzemdību sākumā ir ļoti nopietns brīdinājums par sarežģījumiem.

«Šajā gadījumā asiņošana ir bijusi tik spēcīga, ka es spēju tikai pabrīnīties, kādēļ sievietei pašai neienāca prātā steigties uz slimnīcu,» saka Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Rezeberga. «Bet nenoliedzami vecmātei, ja viņa bija informēta par asiņošanu, vajadzēja teikt, lai dzemdētāja nekavējoties dodas uz slimnīcu.» Arī Vecmāšu asociācijas prezidente Kristīne Embure-Zapoļska atzīst, ka asiņošana ir trauksmes signāls.

D. Ceple atteicās sniegt precīzas atbildes par Ievas gadījumu. Taču viņa norāda: «80% dzemdību sākas ar nelieliem asiņainiem izdalījumiem no dzemdību ceļiem, un tas uzreiz neliecina par patoloģiju.» D. Rezeberga un K. Embure-Zapoļska uzsver, lai konstatētu priekšlaicīgas placentas atdalīšanos, vecmātei bija jāredz dzemdētāja. Taču ne likumos, ne līgumā nav atrunāts, cik ilgā laikā vecmātei jāierodas pie dzemdētājas. Uz jautājumu, vai Ievas gadījumā netika pieļautas kļūdas, vecmāte atbild: «Ir jāsaprot, ka ikvienās dzemdībās pastāv risks bērniņam aiziet bojā.»

«Pēc visa spriežot, te ir pieļauti kliedzoši pārkāpumi,» Dienai saka Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders. VM juristi ir pārliecināti - tiklīdz vecmāte uzzināja par asiņošanu, tieši viņai bija jānodrošina dzemdētājas pārvešana uz slimnīcu 30 minūšu laikā. Tādēļ Ieva, pēc VM ieteikuma, vērsīsies ar prasību Veselības inspekcijā.

Vienīgais mierinājums Ievai pēc visa pārdzīvotā ir Stradiņa slimnīcas ārstu teiktais, ka, paldies dievam, viņa pati ir dzīva un viņa vēl var kļūt par māmiņu. Bet nākamreiz noteikti nebūs mājas dzemdību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Mājas dzemdību izplatība

Kopš 2006. gada, kad valsts definēja plānotu ārpusstacionāra dzemdību palīdzības sniegšanas kārtību, līdz 2010. gada 1. jūnijam Latvijā ārpus stacionāra dzemdēt bija plānojušas 384 sievietes.
Uz stacionāru dzemdību laikā tikušas pārvietotas 14 sievietes jeb 3,6% no dzemdēt plānojušām.
Dati: Stārķa ligzda

Cik miruši

2006. gadā. Bērniņš dzimis nedzīvs. Veselības inspekcija atklāja nepilnības vecmātes darbā. Patologanatomiskais slēdziens: bērns gājis bojā intrauterīnas asfiksijas dēļ jeb noslāpstot.
2009. gadā. Bērns miris slimnīcā pēc dzemdībām. Veselības inspekcija izskatīja šo gadījumu un kļūdu nekonstatēja.
2010. gadā. Aprakstītais gadījums.
Mājas dzemdībās mirušo bērnu skaits statistiski veido 7,8 uz 1000 dzimušajiem.
Parastajās dzemdībās mirušo bērnu skaits - 3,6 uz 1000 dzimušajiem 2009.gadā.
Informācija: Veselības centra Stārķa ligzda vecmāte Dina Ceple un Veselības ekonomikas centrs

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Receptes visam rudenim

Vienkārši ēdieni ar svētku garšu – ne tikai svētkiem, bet arī darba dienām.

Stāvoklis starp dzīvību un nāvi

Miruša ķermeņa atdzīvināšana kā romānā par Frankenšteinu varētu būt reālāka, nekā šķiet. Zinātnieki nākuši klajā ar pieņēmumu, ka starp dzīvību un nāvi patiešām ir vēl viens starpposms, kas varētu ...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?