Ķekavas novada Daugmales pagastā atzīst, ka viņš ir viens no tiem, ar kuriem lepojas. Liliju audzētāji uzticējuši viņam vadīt _Lilium Balticum_, kas pulcē vairāk nekā 100 biedru. Tā kā jūlijs ir liliju laiks, _Diena_ nolēma iepazīt Gunta Granta liliju pasauli un azartu.
No gleznām pie dobēm
«Latvieši ir traki puķkopji. Pārsteidzoši daudzi audzē lilijas, tās ir stipri populāras,» ar prieku vēsta Guntis Grants (51). Par to Diena pārliecinās, kad apstaigājam plašos ziedu laukus, jo nemitīgi zvana tālrunis. Interese atbraukt vēl vairāk radusies, kad izgatavojis savu mājaslapu internetā daugmaleslilijas.lv, daudzi nespēj pabraukt garām, ja ir ceļā uz atpūtas centru Raģi.
Jaunībā aizrāvusi glezniecība, bet, tā kā daudz slimojis, studijas Mākslas akadēmijā aizstājis ar privātstundām pie mākslinieka Bruno Celmiņa. Vēlējies gleznot ainavas, ziedus. Guntis ir rīdzinieks, bet vasarās dzīvojis Carnikavā. Kaimiņiem taujājis, kur varētu atrast kādu ziedu audzētāju, ieteikuši, ka tuvumā «esot vīriņš, kam baigi foršās puķes». Abi ar māti aizgājuši un atraduši Andri Krūmiņu, kurš izrādījās viens no nopietnākajiem Latvijas liliju selekcionāriem.
Guntis, ziedu savaldzināts, aizmirsis par krāsām un otām, un vēlējies zināt, kā var tādas lilijas izaudzēt, vai krustot var tikai institūtos vai pats arī var. Pieredzējušais selekcionārs atbildējis, ka atliek tikai darīt, jāstudē literatūra, jāmācās.
Jaunais entuziasts no viņa nopircis piecas lilijas, nākamajā gadā vēl desmit, tad sācis pats krustot šķirnes. Mammas dārzs kļuvis par mazu, sācis nomāt zemi no kaimiņiem, līdz otrs slavens liliju selekcionārs Jānis Vasarietis ieteicis lūkot zemi Daugmalē. Reģions tam piemērots - nolaidenā vietā, neķer salnas, un laba augsne.
Starp daudzkrāsainajām puķu dobēm Guntis ik pa brīdim iesaucas: «Re, atplaucis kas tāds, ko varētu atlasīt selekcijai. Tas ir kārtīgs audzējs, būs ko redzēt, ka liks vaļā šitie salāti!» Humora dzirksts viņam netrūkst, bet pret selekcijas darbu dārznieks izturas nopietni. Par to liecina viņa atzītās šķirnes kolēģu un puķu audzētāju vidū. Šogad pirmo reizi ieguvis ceļojošo kausu par izveidoto selekciju.
Vārda došanas trakums
Īpašs notikums ir vārda došana šķirnei. Tad tiek sasaukta kopā visa ģimene. Guntis atzīst, ka arī ar audzēšanu viens netiktu galā. Lielākie palīgi ir sieva Ināra, meita Daina, kad sākas trakais izstāžu laiks, arī dēls Mārtiņš atraujas no dzelžiem un nāk talkā pie puķēm.
Vārda došanas noteikumi paredz izvēlēties tādu, kāds nav ne Latvijas, ne starptautiskajā reģistrā, tam labi jāizklausās, jābūt asociācijai ar zieda krāsu un formu.
«Lai savilktu kopā, sanāk diezgan piņķerīgi,» atklāj Guntis, tāpēc dažkārt aizkavējoties pat ziedu katalogu izdošana, jo hibrīdiem vēl nav izdomāti vārdi. Palīgā tiek ņemts vārdu kalendārs, pat astronomija un dažādu krāsu zvaigznes. Kādreiz paskatoties uz ziedu, un skaidrs, ka derēs tieši tāds vārds, iesaka arī dārza apmeklētāji. Visbiežāk vēlas, lai nosauc viņu vārdā. Saukt radinieku vārdā esot risks, ja nu uzmetas vīruss...
Jau iecienītas šķirnes ir gaiši lašrozā zvaigžņveida ziedu Dzidra, rozā Loto, izturīgā Lielvārdietes meita, Lielais Cālis, sīkziedu Māsa lapsa, baltais Leduslaikmets.
Vēl arī fotografē
Ziedu lielā krustošana notiek siltumnīcā. Plēvju mājās Dienu sagaida trompetlilijas cilvēka augumā. Šajās dienās ziedus sāk raisīt Mēness upe - tai ir milzīgi, balti plaši atvērti trompetveida ziedi ar citrondzeltenu rīklīti un oranžiem putekšņiem. Nosaukums radies no dziesmas. «Šīs lilijas būs ko aizvest uz izstādi Dabas muzejā,» informē Guntis Grants.
Uz jautājumu, vai ir kas tāds, kas vēl aizņem sirdi un prātu, Guntis atklāj, ka tā ir fotografēšana. Viena lieta ir ziedu foto reģistriem un katalogiem, bet aizraušanās ir ainavu fotogrāfija. Vairāk laika gan tam atliek tikai ziemā: «Paskatos pa logu - viss nosarmojis, saulīte spīd. Tad nevaru izturēt, jāķer fotoaparāts, un jāskrien laukā uz Daugmales mežiem.»