Tomēr tas netraucē pie kases veidoties iedzert gribētāju rindām arī pēc pulksten 22.00, un lielākā daļa klientu, savu pirkumu rokā paķēruši, uzreiz pamet iestādījuma telpas. Diena pārliecinājās, ka Gardums nebūt nav vienīgā vieta Rīgas centrā, kur alkohola pudeli bez problēmām var dabūt pēc desmitiem, - dažu stundu laikā nopirkām piecas.
Rindas kā lielveikalā
Gardums noteiktās aprindās ir visai labi pazīstams iestādījums. Tā ērtais novietojums - pie Matīsa un Čaka ielas stūra jeb gana tuvu centram, gana tālu no Vecrīgas - nodrošina diennakts kafejnīcai visai lielu popularitāti, tādēļ savu eksperimentu sākam tur. Jau ejot uz veikalu, ievērojam, ka ik pa brīdim pie tā piestāj auto, no tā izlec kāds jaunietis (ceram - ne šoferis) un pēc dažām minūtēm iznāk no tirgotavas, uzmanīgi rokās turēdams pudeli. Pudele jātur uzmanīgi, jo likuma burtam, ja ne garam, veikala pārdevējas seko uzcītīgi - katra pārdotā pudele tiek atkorķēta, un ne vienmēr korķi var tik vienkārši ielikt atpakaļ.
Ieejot veikalā kafejnīcā, acīm paveras gluži pārsteidzošs skats - rindas kā pārtikas lielveikalā ap darbadienas beigām. Priekš kafejnīcas cenas ir ļoti pievilcīgas - Vecrīgas kafejnīcās vai klubos par pudeli dzirkstošā nāktos šķirties vismaz no latiem desmit, turpretim Gardumā pudele Rīgas šampanieša - tikai Ls 3,60. Nākas tomēr piemaksāt vēl nedaudz, jo līdz ar atvērto pudeli pārdevēja automātiski pasniedz arī vienreiz lietojamo plastmasas glāzīti, par kuru rēķinam tiek pieskaitīti vēl divi santīmi. Izrauto korķi viņa neuzkrītoši noliek čekiem domātajā trauciņā, kur klients to var ērti «nočiept».
Pēc Garduma līdz nākamajai tirgotavai nekur tālu nav jāiet - turpat blakus ir vēl viens veikals kafejnīca Veikals Nr. 1. Tajā gan klientu ir mazāk un pat ierīkoti vairāki galdiņi, pie kuriem ērti pasēdēt, tukšojot iegādātos dzērienus. Tomēr atšķirībā no konkurentiem šeit pārdevējai pat nav jālūdz, vai varētu pudeli neatkorķēt, - viņa, sniegdama preci, vēl pabrīdina, ka ārā auksts, tādēļ ar dzeršanu labāk paciesties līdz mājām.
Klientus pieved takši
Arī pēc nākamajām pudelēm nekur tālu nav jāklīst - turpat pa Čaka ielu jānoiet daži kvartāli līdz Viesturdārzam, un pirms tā - vēl divi tā sauktie nočņiki. Vispirms iegriežamies Degvielā. Te procedūra ir pat stingrāka nekā Gardumā - pārdevēja atkorķē pudeli un nevis vienkārši pasniedz to līdz ar plastmasas glāzi, bet glāzītē vēl ielej šļuku grādīgās dziras. Tomēr, kad šī procedūra izpildīta, pārdevējas acu priekšā aizkorķējam pudeli un taisnā ceļā dodamies uz durvīm. Esam gan nedaudz vīlušies Degvielas cenu politikā - pēc pulksten 22.00 visiem dzērieniem tiek piemērots 25% uzcenojums.
Uzreiz pēc tam ieejam blakus esošajā puspagrabā ar ārzemju tūristiem draudzīgo izkārtni Liquor Store. Par kafejnīcas statusu liecina tikai neliela stūrī iespiesta lete, pie kuras labākajā gadījumā var stāvēt kājās romantiskā divvientulībā. Pārdevējs sākumā ir stingrs - mūsu izvēlētā pudele jākorķē vaļā. Tomēr pēc neilgas īdēšanas viņš atmaigst un pasniedz pudeli neatkorķētu. Tikai brīdinoši pakrata ar pirkstu, aizrādīdams: «Lai nākamreiz būtu pašiem savs korķis līdzi!»
Kaut šajos veikalos rindas neveidojas, šķiet, arī šiem mazajiem uzņēmumiem bizness iet no rokas - kamēr tajos iepērkamies, vairāki taksometri jau paspējuši pievest izslāpušus klientus.
Ar piecām pietiek
Visbeidzot dodamies uz «diennaktnieku» pie Avotu un Matīsa ielas krustojuma. Nelielajā veikalā kafejnīcā pat ir vairāki galdiņi kājās stāvētājiem, toties nav izkārtnes, kas ļautu saprast, kā iestādi godāt. Arī cenu ziņā tā jauniešiem nav tik draudzīga - uzcenojums ir gana liels, kaut līdz Vecrīgas līmenim nesniedzas. To gan atsver jauka pārdevēja, kura mīļo lūgumu nekorķēt pudeli nespēj atraidīt.
Mazāk nekā divu stundu laikā esam iegādājušies piecas grādīgā pudeles, turklāt trīs no tām no veikala iznesām neatkorķētas. Kaut paziņas nosaukuši vēl veselu virkni «nočņiku», izlemjam, ka ar pieciem gan jau pietiks, lai parādītu, ka alkohola tirdzniecības ierobežojums pēc pulksten 22.00, kaut labi domāts, acīmredzot dzīvē nedarbojas.