Vitolds Bremmers
Ja produkts ir nopirkts, tas ir klienta īpašums, un uzlikt pārdevējam par pienākumu, ka ar fizisku spēku jāaizliedz iegādāto preci iznest no kafejnīcas telpām, diez vai ir adekvāti.
Tajā pašā laikā adekvāta prasība būtu, ka alkoholu naktī nedrīkst tirgot oriģināliepakojumā, bet tas ir jāpārlej, piemēram, karafē. Par to jau tirgotājs būs ieinteresēts parūpēties, lai to neaiznesat prom. Principā to varētu panākt, izmainot likumā vienu teikumu.
Tāpat likumdošanā varētu paredzēt, ka nepieciešams, lai kafejnīcā ir labierīcības un varētu tikt noteikts minimālais skaits sēdvietu, jo pašam ir sanācis tādā kafejnīcā būt, un tur iekārtojums tiešām neveicina vēlmi palikt uz vietas un malkot konjaku, stāvot pie letes. Tas ir cenas faktors - tā jau būtu jābūt, ka kafejnīca papildu uzcenojumu alkoholam uzliek par piedāvāto komfortu, kādā tas tiek izlietots, un, protams, ja alkoholu pārdod par veikala cenu, šādu komfortu piedāvāt nav iespējams.
Ja nu šādi viss tiktu noregulēts, tad kontrolēt, vai iegādāto dzeru turpat uz vietas kafejnīcā vai pārleju savā traukā un nesu prom, gan vairs nav pārdevēja atbildība.