Savukārt Medvedeva kā prezidenta tēls, pēc iedzīvotāju domām, dažkārt esot pārāk liberāls un eiropeisks. Strikta un nepiekāpīga nostāja Kuriļu salu jautājumā un ar to saistītās valsts ekonomiskās investīcijas reģionā demonstrē Krievijas iedzīvotājiem gan ārpolitisko mugurkaulu, gan arī «rūpes» par Tālo Austrumu darbaļaudīm.
Arī Japānas premjeram Naoto Kanam patlaban jāsadzīvo ar ne pārāk labvēlīgu iekšpolitisko fonu - to veido strupceļš teritoriālajā disputā ar Ķīnu un nestabilā valsts ekonomiskā situācija. Arī Kans nevar atļauties jebkādu rīcību, kuru politiskie konkurenti varētu nosaukt par mīkstčaulīgu.
Jāņem vērā arī Japānas eksporta apjoms uz Krieviju. 2009. gadā tas bija līdzvērtīgs tikai 2% no Japānas eksporta uz Ķīnu. Šis apjoms ir uzņēmējiem nozīmīgs, tomēr atsevišķu divpusējo ekonomisko aktivitāšu daļējas iesaldēšanas gadījumā nebūtu valsts ekonomikai izšķirošs.
No jauna uzliesmojušās domstarpības Kuriļu salu jautājumā var radīt politisku fonu 13. un 14. novembrī plānotajam Āzijas un Klusā okeāna valstu līderu ekonomiskajam samitam, ietekmējot, ja ne sarunu saturu, tad vismaz tonalitāti.