Caur likteņiem
Ainas kundzes dzimtā puse ir Nīca: «Nav tā sliktākā vieta.» Pēc universitātes beigšanas dzimtais rajons nav pieprasījis jaunas darbarokas, tādēļ augstskolas absolvente devusies strādāt uz Alsungu. Pirmie audzēkņi skolā bijuši īpaši mīļi. «Ja tā nebūtu, tad obligātos trīs gadus būtu nostrādājusi un pārcēlusies kur citur.» Par ģeogrāfi kļuvusi klases audzinātājas dēļ, viņa daudz vedusi ekskursijās. Ģeogrāfija kļuvusi mīļa arī caur likteņiem, ko piedzīvojusi pašas ģimene. «Cara laika armijā bija vectēvs,» stāsti par Baikālu joprojām sievietei atmiņā. Savukārt tēvs bijis jūrnieks - stāstījis par Holandi un Angliju. «Man pasaule pavērās šādā veidā, ne savādāk, - caur Latvijas vēsturi. Un man vienmēr ir paticis staigāt,» viņa nosmej, jo ģeogrāfiem esot dikti daudz jābūt dabā.
Iekšējā spuldzīte
Alsungas vidusskolā Ainas kundze strādā 42 gadus. Viņa saka, ka nav no tām stingrajām. Vairāk paļaujas uz intuīciju: «Vajag zināt, kad vajadzīga stingrāka roka, kad - maigāka. Ja es būšu normāls cilvēks, tad arī pret mani izturēsies labi.» Viņa spriež, ka ģeogrāfija esot pateicīgs priekšmets, kuru neesot grūti mācīt, bērniem patīkot doties ekskursijās, iet pārgājienos un klausīties. Savukārt skolotājai patīkot, ja skolēni stundās ir aktīvi, izsaka savas domas, stāsta skolniece Marlēna Vidmane. Svarīgākais neesot domu pareizums, bet gan tas, ka ir izdevies iemācīt loģisko domāšanu, spriešanu un, kā saka, «ieslēgt iekšējās spuldzītes dedzināšanu». Ģeogrāfijas pasniedzēja esot atvērta un bērniem pieejama. «Viena no retajiem pedagogiem, ar kuru var runāt un justies brīvi, it kā nemaz nerunātu ar skolotāju,» saka bijusī audzēkne Agnija Arāja, kura izvēlējusies studēt vides zinības. Ainas kundze nekad ar neatsakot, ja kāds grib trešo reizi pārrakstīt kontroldarbu kaut pēc astotās stundas vai astoņos no rīta.
Viss interesants
Ainas kundze ir arī ārpus klases darbu organizatore. Viņa plāno un koordinē skolas pasākumus - Māmiņdienas koncertus, orientēšanās sacensības un citas aktivitātes. Dažkārt uzņemas par daudz, citiem palīdzību nelūdzot, novērojuši skolēni. Bet, redzot, cik skolotāja dara, skolēni paši uzprasoties talkā, jo zinot, ka viss, ko apņemas Ainas kundze, ir interesants. Alsundzniecei īpaši rūp dabas tīrība. Atlīdzību nesaņemot par papildu darbu, viņa uzņēmusies rūpes par makulatūras savākšanas punktu skolā. Viņas labākās īpašības esot cilvēkmīlestība un pašaizliedzība, nepārprotami vērtē skolas bērni...
Ir vēl kāds cilvēks, kurš Ainas kundzi bezgala novērtē un mīļi gaida savās mājās. Tā ir krievu valodas skolotāja Rita Vinka, kura savus mūža gadus jau nostrādājusi un tagad devusies pelnītā atpūtā. Viņai ir grūti pārvietoties, talkā jāņem kūjiņa. Lai apdarītu ikdienas soli, vajadzīga palīdzība, bet radinieku Ritas kundzei Alsungā nav. «Palīdz Aina. Ir klāt gandrīz katru otro dienu. Ja nevajag ko atnest no veikala, tad atnāk, lai parunātu. Man ar viņu vienmēr ir labi...»