Es cenšos ēst daudz dārzeņu, augļu, dzert ūdeni, tomēr saprotu, ka tā ir tikai daļa no veselīgas dzīvošanas. Reiz, parunājot ar savu frizieri par ēdienu, kuru izvēlamies, biju gatava nosolīties - nekad vairs neēdīšu gaļu. Saruna pārliecināja, ka cilvēka organisms nespēj pārstrādāt tik daudz gaļas un tās izstrādājumu, kā mēs lietojam, un ar gadiem tas var radīt veselības problēmas. Tomēr arī toreiz neizturēju, jo savai ģimenei - vīram un dēliem - nevēlējos uzspiest šādu ēdienkarti. Gatavot tikai sev - pirkt pākšaugus un citus pārtikas produktus, kas aizvietotu gaļu, likās sarežģīti. Galu galā visiem ēst kaut ko vienu ir ērtāk un darbietilpīgāk.
Zinu, ka tas, kā es ēdu, ir atkarīgs galvenokārt no manis pašas un mana gribasspēka. Kaut arī liela nozīme ir finansiālajai pusei, droši var sākt ar mazumiņu - palielināt izdzertā ūdens daudzumu dienā, izmantot katra gadalaika dotās dabas veltes, piemēram, vasarā ogas, dārzeņus, rudenī ābolus, burkānus, ķirbjus, padomāt, ko ēst vai neēst vienlaikus, piemēram, neēst gaļu reizē ar kartupeļiem utt.
Reiz kaut kur dzirdēju joku - viss veselīgais ir negaršīgs. Es tam nepiekrītu, taču neatbalstu arī badošanos un mocīšanos veselīga uztura vārdā. Man patīk garšīgi paēst, jo tā taču ir liela bauda, vai ne? Galvenais visā ir mēra sajūta un intuīcija - tas man vajadzīgs, bet tas organismam pavisam nepatiktu. Protams, nepieciešams arī gribasspēks, lai atteiktos no saldas kūciņas un daudzprocentīga krējuma karotes aukstā biešu zupā, lai neknakstinātos pie ledusskapja vēlā nakts stundā. Taču ir viens ļoti labs dzinulis, kas spēcina stingras apņemšanās - jāiekāpj pagājušā gada kleitā vai garajās biksēs. Tik tikko varēji tās uzvilkt? Uzreiz atsakos no sātīgām vakariņām, maizi atstāju vīriešiem, bet pati kā zaķis nograužu pāris jauno burkānu.