Jūrmalas pilsētas domes Nekustamā īpašuma nodokļa politikas sabiedriskā darba grupa (tajā darbojos arī es) uzskata, ka Saeimas un valdības nekustamā īpašuma nodokļa politika un kadastrālo vērtību aprēķināšanas sistēma ir nepārdomāta un diskriminējoša pēc dzīvesvietas pazīmes. Visiem, kas nespēs nomaksāt nesamērīgi lielos nekustamā īpašuma nodokļus, Saeimas un valdības politika par dzīvesvietu atvēlējusi jebkuru citu pašvaldību, tikai ne Jūrmalu.
Tuvākajā laikā Saeima otrajā lasījumā skatīs likumprojektu «Grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli»». Likumprojekts paredz, ka NĪN būs 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Nodoklis tiks aprēķināts gan par zemi, gan ēkām. Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajām nodokļu un nodevu pamatnostādnēm 2011.-2015. gadam nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi paredzēti 60 miljonu latu apmērā. Šo naudu valdība cer iegūt uz atsevišķu pašvaldību iedzīvotāju rēķina, nesamērīgi paaugstinot NĪN likmi. Nevienā pašvaldībā mājsaimniecību ieņēmumi pēdējā gada laikā nav palielinājušies tādā apmērā, kas ļautu bez bažām samaksāt aprēķināto NĪN.
Jūrmalu šāda politika padarīs nevis par kūrortu, kas valsts budžetā nākotnē varētu ienest miljonus visdažādāko nodokļu veidā, bet gan par īstu bēdu leju. Pēc nodokļu paaugstināšanas aptuveni pusei jūrmalnieku nāksies risināt eksistenciālu jautājumu - mēģināt izdzīvot neēdot un maksājot nodokli vai tomēr paēst, bet palikt parādā pašvaldībai? Jau tagad ļoti daudzi pilsētnieki izvēlējušies otro variantu, un nodokļu parādnieku skaits un parāda summa ar katru nedēļu pieaug. Šobrīd NĪN parāda kopējais apjoms Jūrmalā sasniedzis pusotru miljonu latu.
Pašvaldība ar likumā atļautajām atlaidēm šo jautājumu varot risināt. Taču katrs santīms, ko pašvaldība piešķir atlaidēs, tās budžetam izmaksā dubulti. Pašvaldību izlīdzināšanas fondā ieskaitāmie līdzekļi tiek noteikti pēc prognozētajiem NĪN ieņēmumiem; valdība ignorē to, ka pilsētas saistošajos noteikumos ir normas, kas paredz nodokļu atlaides trūcīgajām ģimenēm.
Tāpēc Jūrmala meklē risinājumu. 2. augustā domes, mūsu darba grupas un sabiedrisko organizāciju vadītāji nosūtīja prasību Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un deputātiem, kurā piedāvāti arī konkrēti ieteikumi:
• noteikt moratoriju nodokļu paaugstināšanai līdz brīdim, kad NĪN regulējošie normatīvie akti tiks pārstrādāti atbilstoši Satversmei un vispārējo tiesību principiem un veikts kadastrālo vērtību bāzes pārrēķins;
• pārskatīt NĪN likmi; tās noteikšanā ņemt vērā vidējo ienākumu un NĪN attiecības samēru Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs;
• pārskatīt kadastrālo vērtību aprēķināšanas kārtību;
• noteikt, ka NĪN netiek ieskaitīts pašvaldību izlīdzināšanas fondā.
11. augustā Valsts prezidentam un Saeimai tika iesniegta līdzīga prasība ar vairāk nekā 1500 parakstiem. Ceram, ka saprāta balss uzvarēs un nodokļu politika neveicinās iedzīvotāju piespiedu deportāciju.