Krievu valodai kā otrai valsts valodai liels atbalsts ir tikai Latgalē, kur dažās vietās, kā Zilupē un Daugavpilī, par to nobalsoja ievērojams pārsvars. Politiķi pieļauj - lai mazinātu etnisko spriedzi, vispirms ir jāmazina šī reģiona ekonomiskās problēmas.
Aktivitātes ziņā nepārspētas palikušas vienīgi 1993. gadā notikušās 5. Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās 1,1 miljons pilsoņu jeb 89,9%. Tā bija pirmā reize pēc neatkarības atjaunošanas, kad Latvijā vēlēja Saeimu, - vēlēšanas notika jūnijā divas dienas. Ja referendumā šo pilsoņu izvēli varētu pieņemt nevis kā balsojumu pret otru valodu, bet par latviešu valodu kā vienīgo, tad vairāk nekā ar 800 000 balsīm būtu pārsniegts Satversmes grozījumu pieņemšanai nepieciešamais slieksnis. Lai referendumam nodotie grozījumi pamatlikumā stātos spēkā, bija jābūt 771 893 balsīm, ko divvalodības rosinātāji nesavāca. Tiesa, vairāk nekā 270 tūkstošu balsu par Satversmes grozījumiem tomēr ir vairāk, nekā 11. Saeimas vēlēšanās nobalsoja par to uzvarētāju Saskaņas centru un PCTVL, kas kopā saņēma 267 039 balsis - no tām 259 930 pilsoņu bija par SC. Salīdzinājumam var atgādināt, ka pagājušajā vasarā referendumā par Saeimas atlaišanu piedalījās 689 988 pilsoņi.
Ārvalstīs lielas rindas
Pārsteigums bija līdz šim nepieredzēti liela aktivitāte ārvalstīs, kur vairākos iecirkņos pietrūka balsošanas zīmju un tās nācās kopēt uz vietas. Referenduma dienā vairākos televīzijas kanālos tika demonstrētas garās balsotāju rindas pie iecirkņiem Londonā un Dublinā. Dažviet balsošana turpinājusies arī pēc pulksten 22, kad iecirkņus slēdza, jo visi rindā stāvētāji nebija paguvuši izdarīt savu izvēli. Vēlēšanu komisiju darbinieki novērojuši, ka balsot nākuši arī tie pilsoņi, kas politiskajos procesos iepriekš nav piedalījušies, ziņo BNS.
Drīz pēc iecirkņu slēgšanas bija redzama arī pirmā reakcija uz notikušo tautas nobalsošanu, kuras rezultātus politiķi komentēja samērā rezervēti. Latviešu partiju līderi bija gandarīti, ka tautai tomēr ir svarīga sava valsts un tās pamatvērtības. Savukārt viens no SC līderiem Jānis Urbanovičs žurnālistiem norādīja, ka balsojumu nav nekāda pamata uztvert kā atbalstu latvisko partiju līderiem. Viens no Zatlera Reformu partijas vadošajiem politiķiem Vjačeslavs Dombrovskis LETA sacījis, ka šī tautas nobalsošana ir kārtējais apliecinājums starpetniskai spriedzei Latvijā, jo to cilvēku skaits, kuri balsojuši par divvalodību, aptuveni sakrītot ar krievvalodīgo procentu valstī. Viņš pieļāvis, ka etniskā spriedze savu augstāko punktu, visticamāk, vēl neesot sasniegusi. Ar paziņojumu svētdien nāca klajā arī Krievijas Ārlietu ministrija, kura norāda, ka referenduma rezultāti neatspoguļo patieso Latvijas iedzīvotāju nostāju, jo nepilsoņiem bija liegts izteikt viedokli, ziņo LETA. Paziņojumā izteikta cerība, ka «krievvalodīgo balss Latvijā tiks sadzirdēta valdībā un starptautiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar to, lai tiktu ievērotas vispārpieņemtās nacionālo minoritāšu likumīgās tiesības».
Atturīgi runā par tālāko
Atbalsts Satversmes grozījumiem nenozīmē cittautiešu nostāšanos pret latviešu valodu, «bet gan vēlmi parādīt problēmas», Dienai sacīja SC līderis Nils Ušakovs. Viņš jau referenduma naktī Latvijas Televīzijas studijā sastrīdējās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), kura paziņoja, ka referendums jāuztver kā provokācija, kuras mērķis ir radīt etnisko spriedzi, kā arī neslēpa neizpratni, kā 22 gadu laikā cilvēki nav varējuši iemācīties valsts valodu. N. Ušakovs par teikto apvainojās un reaģēja ar pretuzbrukumu. Jau iepriekš politiķi šo Satversmes grozījumu iniciatorus no kustības Dzimtā valoda un arī Saskaņas centra raksturoja kā provokatorus, uzsverot nepieciešamību saprast, kas un par kādiem līdzekļiem viņus atbalsta un vai tie nav saistīti ar ārvalstu interesēm. Bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis Dienai teica, ka rietumu partneri nesaprot, «kā NATO dalībvalstī drošības dienesti nespēj to noskaidrot un identificēt naudas plūsmu, ja runa ir par apdraudējumu valsts pamatprincipiem». Vladimirs Lindermans arī pēc referenduma intervijā LTV1 atzina, ka «tas ir tikai sākums, jo krievu iedzīvotāji turpinās cīņu par savām tiesībām».
Politiķi pagaidām izvairās dot solījumus un pateikt, kas notiks tālāk, jo aicinājumi uz dialogu neparāda, kas un kā to organizēs. Dialogu kā sabiedrības saliedēšanas veidu skeptiski vērtē arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), jo starp grupām un partijām tāds jau ir bijis, bet jautājums esot, «vai mēs varam sarunāties rezultatīvi, ja stāvam pretējās pozīcijās». Svētdien intervijā LNT viens no šīs akcijas rosinātājiem V. Lindermans, kurš nav Latvijas pilsonis, paziņoja, ka viņš ar Rīgas mēru N. Ušakovu ir krievu sabiedrības līderi, ar kuriem tagad būtu jāsāk dialogs. «Valdis Dombrovskis ar Lindermanu nerunās, jo tas nozīmētu, ka viņš tiek atzīts par leģitīmu cittautiešu pārstāvi Latvijā, bet es nedomāju, ka viņš tāds ir,» teica A. Pabriks. Ne J. Urbanovičs, ne N. Ušakovs nevēlējās komentēt SC līdera saistīšanu ar V. Lindermanu. Arī viens no Visu Latvijai!-TB/LNNK vadītājiem Raivis Dzintars aicināja SC «neļauties Lindermana provokācijai». R. Dzintars ir gatavs runāt ar tiem cittautiešiem, kuri izrādījuši lojalitāti Latvijas valstij. Konkrētāko priekšlikumu vidū politiķi ir minējuši pamatvērtību audzināšanu jauniešiem. A. Pabriks mudina pārvērtēt kultūrautonomijas tradīcijas, jo «kamēr mūsu bērni mācīsies atšķirīgos bērnudārzos un atšķirīgās skolās, būs grūti nonākt pie kopīgām vērtībām». Viņš neatbalsta mazākumtautību skolu slēgšanu, bet rosina dot iespēju šo tautību bērnus sūtīt latviešu bērnudārzos un skolās. N. Ušakovs tam piekrīt tādā ziņā, ka Rīgā varētu izveidot jauktos bērnudārzus.