Padebesis tik zemu

Ka tas vairāk gan izklausās pēc šūpuļdziesmas nekā faktiem, liecina kaut vai paredzamais gāzes sadārdzinājums patērētājiem, ko nesen prognozēja līdz pat 47%. Arta Kampara šoziem teiktais, ka «nav pretrunas starp TEC-2 rekonstrukciju un zaļās enerģijas attīstību», ir briesmīgi vājš arguments. Un briesmas ir pasivitātē valstiski nopietni pievērsties atjaunojamo energoresursu (AER) jautājumam, faktiski pataisot to par sekundāru. «Papīros» gan viss kārtībā: ministrija 2009. gadā operatīvi reaģējusi uz Eiropadomes Direktīvu 2009/28/EK par AER problemātiku, un tā sekmīgi nolikta plauktiņā. Diemžēl līdz ar to plauktiņā putekļiem klājas arī šīs direktīvas veicinātie mērķi: energoapgādes drošība, inovācijas, tehnoloģiju un reģionālā attīstība, īpaši laukos. Kad vajadzēja reaģēt uz EP direktīvu, Ekonomikas ministrijas prognožu dokumenta izstrādātājs bija Fizikālās enerģētikas institūts. Būtu lieliski, ja ministrija, kas acīmredzot uzticas tā spriedumiem, aktīvi reaģētu uz šo zinātnieku nule klajā laisto pētījumu par AER tiešo saistību ar valsts ilgtspējīgu attīstību. Pasaules visvairāk pelnošā uzņēmuma _Gazprom_ lobijs mums priekšā pagrūdis butaforisku laimības padebesi. Pasīvi gramstoties tajā pēc tūlītējo vajadzību apmierināšanas karotes, atbildīgie politiķi un ierēdņi nolaidīgi ignorē patieso apvārsni. Tur rodamo energodrošības un tautsaimniecības attīstības mērķu dēļ tas ir pēc būtības jeb valstiskuma interesēm Latvijai nepieciešams horizonts. Tā «vārds» ir AER, ar kuriem Latvija ir bagāta, bet vēl nav īsti iemācījusies likt tos lietā. Padoms vēlētājiem: kaut «enerģētika» un AER šķiet atbaidoši specifiski termini, tie ir ārkārtīgi nozīmīgi mūsu ikdienai, tāpēc tiem vajadzētu ieņemt ievērojamu lomu partiju programmās. Pievērsiet uzmanību!