Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā pieņemti steidzamības kārtā, nevis tādēļ, lai paaugstinātu algas ministru padomniekiem, bet tāpēc, ka tajos bijuši daudzi citi svarīgi vienoto atalgojuma sistēmu sakārtojoši jautājumi, skaidro Valsts kancelejas (VK) Politikas koordinācijas departamenta konsultante Baiba Medvecka.
VK vadītāja Gunta Veismane norāda, ka, viņasprāt, tā esot bijusi Saeimas izšķiršanās starp divām iespējām - samazināt algas līdzīgu funkciju pašvaldību darbiniekiem, vai arī palielināt algas valdības darbiniekiem, jo par to vienādošanu cīņa gājusi jau ilgāku laiku. «Kā Saeima izlēma, tā izlēma,» norādīja G. Veismane.
VK neapkopojot datus par to, cik katrā ministrijā ir darbinieku, uz kuriem attieksies iespēja palielināt algas, jo tas attiecoties uz pašu ministriju budžetiem, bet pašā VK tādu esot pieci, teica B. Medvecka. Viņa norādīja, ka arī katrā ministrijā šim skaitlim būtu jābūt aptuveni tādam pašam. Šobrīd Latvijā ir 14 ministriju, tātad teorētiski tam nevajadzētu skart vairāk kā simt cilvēku.
Citiem cels, citiem ne
No nākamā gada algas tikšot paaugstinātas premjera biroja pieciem padomniekiem - atklāja premjera preses sekretāre Līga Krapāne. «V. Dombrovska biroja darbinieki nekad nav saņēmuši prēmijas vai cita veida naudas kompensācijas par virsstundu darbu vai darbu brīvdienās,» viņa pamatoja šo lēmumu. BNS raksta, ka Rīgas domes priekšsēdētāja biroja darbinieku un Valsts prezidenta padomnieku atalgojums (pirms nodokļu samaksas) jau ir lielāks nekā premjera birojā.
Tomēr likuma grozījumi nenozīmē, ka visu ministru padomnieku algas noteikti tiks paaugstinātas. Piemēram, Finanšu ministrija jau paziņojusi, ka algas finanšu ministra Einara Repšes padomniekiem nepaaugstināšot. E. Repše un līdz ar to ,visticamāk, arī viņa padomnieki pēc jaunās valdības apstiprināšanas gan neturpinās ieņemt šos amatus, tādēļ nav zināms, kas notiks pēc tam.
Savukārt satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe, par kuru vēl šā gada sākumā prese ziņoja, ka viņa esot vislabāk atalgotā no ministru padomniecēm un mēnesī saņemot 1728 latus, Dienai teica, ka par iespējamo algu paaugstinājumu ministrijā vēl nekas neesot runāts - padomnieku darba līgumi ir noformulēti tā, ka, aizejot ministram, darba attiecības ar padomniekiem tiek pārtrauktas. Viņa gan uzsvēra, ka līdzšinējā ministra padomnieka atalgojuma piesaistīšanā ministra algai «nav nekādas loģikas, jo tās ir dažādas profesijas». Viņas kā padomnieces pienākumi esot, piemēram, paust ministra viedokli dažādās sanāksmēs un presei un daudzi citi. «Pienākumi ir daudzi un dažādi, bet katram padomniekam tie ir pilnīgi atšķirīgi,» viņa skaidroja un norādīja, ka vispārinājumus izdarīt nevarot.
Vaina sistēmā
Valsts kontroliere Inguna Sudraba norāda, ka jāsatraucas būtu nevis par algas cipariem, bet gan pašu atalgojuma noteikšanas sistēmu. Būtu jāizstrādā tāda sistēma, kas balstītos kompetencē, nevis amatu nosaukumā. «Pēc būtības šajā brīdī sarunai būtu jābūt par to, kāpēc ir vajadzīgi palīgi vai padomnieki, kāda ir to kompetence. Tad arī varētu salīdzināt, vai samaksa ir adekvāta un cik par līdzvērtīgu atbildību, zināšanām un rezultātiem maksā privātajā sektorā.»
Arī runājot par prēmiju atļaušanu «par darba kvalitāti», valsts kontroliere bija kritiska un teica, ka motivācijas sistēmai ir jābūt, bet tās kritērijiem jābūt konkrētiem. «Tāpēc, ka pirms tam bija cita galējība, ka darbiniekus prēmēja nepārtraukti bez kritērijiem vai normēšanas, aizgājām otrā galējībā un to vispār aizliedzām. Tomēr bonusiem ir jābūt, bet tikai tad, ja cilvēks izdara vairāk, nekā amats no viņa prasa. Bet, ja pasaka, tas par kvalitatīvu darbu, - nu kvalitatīvi ir jāstrādā pats par sevi, par to mēs saņemam algu,» skaidro I. Sudraba.