O, priekšvēlēšanu periodā «kompromati» tiek gaidīti - ar interesi, ar bažām, bet it kā pašsaprotami, ka tādi ir. Vienam tēvs bijis psihiski slims. Skaidrs. Lai gan vispār tomēr nav skaidrs, kāpēc tādā gadījumā netiek piesaukti vecāki, kuri bijuši vadoši komunisti, cenzori, VDK darbinieki. Ļoti gards «kompromats» būtu, ja kāds kristīgas vērtības skandējošs politiķis izrādītos gejs. Bet - vēl XI gadsimtā kristīgā baznīca pret šo jautājumu izturējās liberāli. Tā, piemēram, Kenterberijas arhibīskaps svētais Anselms 1102. gadā rekomendēja padotajiem, lai tie vīriešu mīlestības piekritējiem piemēro maigus sodus, jo svarīgāk esot, lai negrēko paši garīdznieki (tostarp ar sievietēm).
Kāds rietumnieciski liberāli orientēts izdevums nesen pārmeta kādam no kandidātiem antisemītiskus izteikumus. «Kompromats»? Taču te varētu atgādināt, ko viens no dievināto ASV pamatlicējiem Džordžs Vašingtons teicis par indiāņiem: «Neatliekams mērķis ir viņu apmetņu pilnīga likvidēšana un izpostīšana. Būtiski būs iznīcināt viņu ražu un kavēt viņiem audzēt vēl.» Ne mazāk nežēlīgi par indiāņiem izteicies Bendžamins Franklins.
Kas ir «kompromats»? Varbūt runa ir par kādu rīcību vai izteikumu, kas cilvēku parāda no sliktās puses, atklāj viņa t. s. slēptos netikumus? Vienīgā ķibele, ka var atšķirties versijas par to, kas ir netikums. Mani vairāk par politiķa vecāku sadarīto vai viņa seksuālo orientāciju «uzrunā» tas, vai viņš ir kaislīgs mednieks (atvainojiet, bet nesaprotu), vai viņš lasa grāmatas u. tml. Par grāmatas nelasošu mednieku es nebalsošu.
«Kompromats» par nenomaksātiem nodokļiem. Nemaksāt nodokļus ir slikti. Bet - vai jums ir nācies melot vecākiem? Man ir. Ja es esmu darījis pāri saviem vecākiem, tad man ir ļoti grūti saldkaisli drebēt, uzzinot, ka kāds nav maksājis nodokļus. Man tāda nemaksāšana galīgi nepatīk, bet šāds «kompromats» tomēr neļauj kādu uzskatīt par pilnīgu mēslu.
Var iebilst: bet tie ir politiķi, augstāks atbildības līmenis. Es šādu nošķīrumu nesaprotu. Ja man mednieks liekas nežēlīgs cilvēks, tad «kompromats» par kāda cilvēka aizraušanos ar medībām ir vienlīdz būtisks, vienalga, vai šis cilvēks ir politiķis, ārsts vai skolotājs.
Tādēļ man rodas sajūta, ka, atvainojos, ņemšanās ap politiskajiem «kompromatiem» ir veids, kā attaisnot pašam savus grēkus.
Var, protams, teikt, ka šāda pārspīlēta (?) iecietība sagrauj politiķu vērtēšanas procesu. Manuprāt, nē. Ja politiķis runā niekus, ir nekompetents, tas ir atskaites punkts. Es politikā neatbalstu tukšu salmu kūlēju, bet citos jautājumos paturu prātā teicienus par akmeņu mešanu un baļķu saskatīšanu.